Jo bija bailes no zobārsta
Grūti izteikt vārdos prieku un atvieglojumu, kādu es vakardien sajutu pēc stundām ilgā satraukuma, gaidot vizīti pie zobārsta.
Pēdējā gada centīgā zobu higiēnas ievērošana ir atmaksājusies, un laikam pirmo reizi manā mūžā es izgāju ārā no zobārsta kabineta ar kvīti par pieciem latiem – konsultācija, un rentgens lai būtu drošs. Mani zobi ir veseli!
Šis arī bija tas brīdis, kad es ar prieku atcerējos, ka apdrošināšanas vietā izvēlējos tās izmaksu naudā.
Pie zobārsta būtībā devos ne tikai ikgadējās apkopes dēļ – patiesībā pēc dažām nedēļām ar Noru dodamies tālā ceļojumā uz Taizemi un Laosu, līdz ar to vēlējos pārliecināties ka man nebūs jācīnās ar pēkšņām zobu sāpēm, kas pavisam var sabojāt visu ceļojuma prieku.
Šoreiz izvēlējos Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas Institūtu. Man ir stāstijuši, ka šī ir ļoti dārga iestāde, bet no otras puses – es biju dzirdējis ļoti pozitīvas atsauksmes. Sēžot uzgaidāmajā telpā es pamanīju vairākus ārzemniekus, kuri bija atbaukuši šeit labot zobus no vācijas, un komunicēja ar nolīgtu tulku palīdzību – kas ir labs rādītājs klīnikas prestižam. ARSā ārzemniekus nekad neesmu redzējis.
Galu galā bailes par lielo rēķinu neattaisnojās, turklāt daktere bija pozitīvākais un jaukākais zobārsts kādu jebkad biju apmeklējis. Pirmo reizi es tiku pilnībā uzklausīts un konsultēts bez rutīnas automatizācijas, kā tas mēdz būt citur. Ar dakteri Krajevu varēja parunāties kā ar cilvēku, un arī izmeklēšanas process kā tāds bija ļoti patīkams – citur atceros, ka viens no nepatīkamākajiem elementiem ir zobārsta bakstīšanās un urķēšanās ar savu aso metālisko instrumentu. Ne šoreiz.
Labi, pietiks reklāmas, tas jau sāk izklausīties aizdomīgi. Bet kopumā – dārgie draugi – higiēnists reizi gadā, zobu diegs, mutes skalojamais, un vismaz reizi dienā zobu pucēšana – ne reizes neizlaižot (!) – ir tas kas jūs atbrīvos no fantastiskiem rēķiniem, par kādiem man ir nācies dzirdēt no paziņām (700Ls!)