Lasīju The Economist filmas recenziju, un pamanīju vienu interesantu faktu.
Russian historian Aleksander Dyukov has said he wants to kill the Latvian director of the Soviet Story, a documentary on Soviet era atrocities, and to burn down the Latvian embassy
Ar šādiem komentāriem un attieksmi lieliskais krievu “vēsturnieks” tikai apstiprina filmā izteikto domu par agresiju ar kādu padomju savienība risināja problēmas. Vai nav fantastiski?
“The film’s aim is to expose modern Russia’s blindness to the criminal history of the Soviet Union” un vēsturnieks atbild ar agresiju un blindness. Viņš būtībā ar savu darbību apstiprināja filmas pamata ideju.
P.S.: labs citāts no komentāriem:
You describe the author of the movie as “a passionate Latvian nationalist”. You SHOULD see this movie. And you will see that there is nothing about Latvia. And there is absolutely nothing about russians as a nation.
Ar agresiju mūsdienās gan laikam ir tā, ka tā ir visur un visiem neadekvātās devās. Piem., par šo pašu filmu latviešu vēsturnieks savā blogā uzrakstīja, ka filma ir propogandiska (pat ne sliktā nozīmē), bet tika rezultātā nolikts tā, ka maz neliekas un beigu beigās pārstāja blogot “Dienā”.
par šito tēmu man pat grūti runāt, rokas neceļas, jo zinu ka “mūsējiem” ir bail kautko darīt, un vienīgais ko ar runāšanu var panākt, ir vairāk agresijas. ir tur masām tādi krievvalodīgie jaunieši kuru ekstrēmisms nav manam prātam aptverams, turklāt izskatās ka ekstrēmisms ir pašsaturošs, neredzu nekādu tam pamatu. neviens te nevienu neaiztiek, neapvaino – bet nē, latvieši vienmēr ir cūkas lai ko mēs nedarītu. turklāt šie fanātiskie jaunieši pat īsti nezin par ko viņi runā, ne tur bija klāt, ne redzēja kas notika. pārāk sarežģīta tēma. es teiktu – let’s call it a tie and be friends.
Gustavs jau īstenībā pārstāja rakstīt citu iemeslu dēl, kuri nebija saistīti ar šo filmu, tā vienkārši bija sakritība.
Filmas autors būtu rīkojies prātīgāk, ja Djukova reakciju būtu iekļāvis savā filmā, tādējādi labāk demonstrējot savu viedokli. Vairīšanās no pretējiem uzskatiem ir tas, kas šo filmu nudien padara propagandisku (lai arī joprojām ne uzreiz negatīvā nozīmē, ja nu tāda pieeja izvēlēta).
“apstiprina filmā izteikto domu par agresiju ar kādu padomju savienība risināja problēmas”šie vārdi neapstiprina pilnīgi neko. vienkārši tukši vārdi.
bet runānot par filmu, tad tā ir provokācija vistīrākā veidā.
kāpēc filmas autors parāda kā staļins slaktēja ukraiņus, bet nemaz neparāda kā viņš sita nost un izsūtīja pārējus. vai 17. (laikam) sanāksme komunistu, kur no 1600 cilvēkiem nošava pāri 1000 (un šie cilvēki apstiprināja izsūtīšanas, jo vienkārši baidījas). nu jā, tas taču nav tik svarīgi.
autors parāda tikai vienu daļu.
neatspoguļo īsto situāciju, tāpēc diskutēt ar cilvēkiem, kuri no vēstures ir tālu, nav vērts.
jums izskalot smadzenes var ar vienu filmu.
paga paga, cilvēk, te nav diskusija par filmas saturu. tautu naidam te vietas nebūs, mierā!