A childs play

Daļu vakardienas pavadījām rotaļlietu veikalos, jo Noras krustmeitai vajadzēja izvēlēties dāvanu. Mūsdienās nu gan ir daudz mantiņu, visādi mūziku spēlējošie, runājošie, braucošie un spīdošie. Katra no mantām attīsta kādu konkrētu spēju – koordināciju, atmiņu, uztveri, kustības utt. Visas mantas izmēģināju un izspēlējos gluži vai traks, mazam bērnam (gads) dāvanu nav viegli nopirkt, turklāt tās labākās mantas arī ļoti dārgi maksā (desmitos latu).
Beigās nopirkām tādu kā cepumu burku ar seju – spiežot uz deguna tas saka “yummy” un tam pa sānos izvietotiem dažādas formas caurumiem var ielikt atbilstošas formas klucīšus, kurus tas tad nosauc vārdā (angliski gan).

Īsi sakot baigais fans, lai gan lielveikals mani nogurdināja ne pa jokam. Kopš esam bez mašīnas, ļoti reti tādos nonākam.

Interesanti, bet neskatoties uz to ka manā bērnībā nebija mantu kas attīstītu konkrētas spējas, turpretim amerikā tādas jau ir sen – negribētu gan teikt ka rezultātā kādi no bērniem ir attīstītāki par pārējiem. Tāds filozofisks jautājums protams, negribu izvērst diskusiju, bet manuprāt neatkarīgi no apkārtējās vides un ietekmējošiem faktoriem, rezultāts ir gandrīz vienāds tāpat. Cilvēks bez mantām un uzmanības bieži vien izaug par normālu cilvēku, gluži tāpat kā bērns ar speciālu skolotāju un superrotaļlietam.

14 thoughts on “A childs play

  1. Es nevaru mierīgi paiet garām bērnu veikaliem. Vienīgais, kas man nepatīk, ir mūsdienu lelles. Pārējo esmu gatava izpirkt, it īpaši puzļus, galda spēles un elektroniskās spēlītes (gribu helikopteri!!!) =)
    Runājot par rotaļlietu ietekmi uz cilvēka attīstību… atšķirību vislabāk var redzēt bērna pirmajos dzīves gados.

  2. Mans brālis kaut kur dabūja pie sienas piekarināmu ābeci kur nospiežot uz burtu tiek izrunāts vārds kas sākas ar to burtu. Un ir arī ‘eksāmena’ režīms, kur izrunā vārdu un tad jānospiež uz pareizā burta. Ļoti noderīga manta, bet ir redzēts tikai krievu variants. 🙁
    Es brāļa bērniem dāvinu Playdough plastilīnu – spilgtas krāsas, jaukas formiņas, var sajaukt jaunas krāsas, viegli dabūt ārā no paklāja. Sīči stāvā sajūsmā esot.

  3. jaunas paaudzes bērnus ļoti ietekmē mūsdienu vide, un viņi attistās daudz ātrak nekā mēs kādreiz. Tas nav tāpēc ka ir foršāk rotaļlietas, tas ir visu faktoru ietekmē.Pie šāda secinājuma nonācu skatoties uz savu 12gadīgo brāli un viņas paaudzes bērniem (kaut gan laikam viņi jau vairak ir tīņi).

  4. nu jā, to kā tas ietekmē Latvijā augošos bērnus mēs jau vēl nezinam. Es vienkārši domāju ka Vācu un Amerikāņu bērni (piemērs only) nemaz nav tik atšķirīgi no mūsu bērniem kad tie izaug tagad. Jo pirms 30 gadiem Rietumu valstīs bija advancētas rotaļlietas, bet piemēram man bija koka klucīši un nekustīgi plastmasas cilvēciņi 🙂 Nu labi, man bija vairāk mantu, bet man bija vācu radi kas visu ko sūtija, bet vairumam Latvijas bērnu bija standarta padomju rotaļlietas tajos laikos. Un vai tiešām kā pieaugušie viņi ir tik atšķirīgi?

  5. varu pateikt tikai vinu, no dažiem amerikānu bērnu multenēm bērns var palikt tikai dumjāks. Bet principiālas atšķirības laikam nav, ‘bērnam var sagādāt jebkādas rotaļļietas prieku, ja viņš citus vienkārši nepazīst. Cilvēkus padara atšķirīgus visa vide kopumā, tas var būt gan rotaļlitas gan vecāku attieksme gan socializing, bet kaut ko atseviķi izdalīt, kad bērns jau ir pieadzis manuprāt ir grūti.

  6. Exactly my point – bērnībā esošo atšķirīgo vidu (vides daudzskaitlis?) summa beigās noved pie viena rezultāta – standarta pieaugušā. Līdz ar to “gudrajām rotaļlietām” iespējams nekādas dižās jēgas nav. Protams ir izņēmumi, bet lielais vairums cilvēku tomēr ir visai līdzīgi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *