Telefonsaruna
I: Sveiki Normund, te Ieva no lmt
N: Sveiki …
I: Pie manis nonākusi informācija ka jūs vēlaties atteikties no mūsu pakalpojumiem, un iet uz Bite, vai tā ir?
N: Esot gan
I: Vai es varu jums uzdot dažus jautājumus par iemesliem?
N: nu bet *kā* … vai tad jūs nesaprotat? bite … BITE …
I: ???
N: Saprotiet, man patīk dzīvnieciņi, kukainīši. Bite ir jauks nosaukums, man patīk bitītes. Bet LMT … nu kas tas vispār ir, ko tas nozīmē? Kautkāds neizrunājams murgs. elemtē. Vai elentē? Jūk vislaik. Es nekad neesmu sapratis
I: Latvijas Mobilais Telefons???
N: Ak šausmas cik maz oriģinalitātes! Gluži kā nosaukt galdniecību par SIA Galdniecība. Viens no iemesliem kapēc man jūs esat līdz kaklam ir stagnācija un fantāzijas trūkums. Nu tāds nosaukums, piedodiet … un nekādas DABAS. Jums taču ir regbija komanda Eži, nu nosauciet to kantori par Ezi un es vēl padomāšu. Ak jā, ir jau vēl TELE2, bet es nedaudz šaubos. Nekad neesmu dzirdējis par pirmo Teli, līdz ar to Tele divi man asociējas ar to klonēto aitu… nu to Dolliju. Labāk neriskēt.
Turklāt klausies, Ieva – es pie elemtē jau esmu klients kādus septiņus, astoņus gadus. Un kas man par to tiek? Kautkāds mistiskais *līmenis*. Un tad es skatos BITE reklāmā kur vecmāmiņa ar panku satusē uz soliņa – Bite man piedāvā daudz lētākus tarifus, visādus bonusus un vēl numuru paturēt … No jums nekādas mīlestības, nekādas cieņas. Kompānija bez vecākiem. Te TeliaSonera, te vēl kautkādi dīvainie. Beigās paņems jūs ļaunie Borgi no Svālbardes un pārdos arābiem. Neko nevar zināt. Bitei ir labs tētis – vodafons. Viss skaidrs.
I: …
N: Pārsaucieties par Ežiem, iedodiet man daudz naudas un tad es vēl padomāšu