Atceros ka šādi sauca grāmatu, kura reklāma nepārtraukti nāca uz Andreja telefonu, kad mēs viņu pierakstījām kautkādā spama listē.
Bet patiesībā es gribēju rakstīt par vakardienu. Autoskola kā parasti bija visai murgains pasākums, lai arī man škiet ka no visiem man ir skaidrākais priekštats par to kas tiek mācīts, jo nepārtaukti nācās vienkāršot pasniedzējas murgus nabadziņiem kas neko nesaprata.
Mājās ierodoties izdomāju ka gribu kartupeļu pankūkas, tapēc devos uz maksimu pēc kartupeļiem. Papildus tiem nopirku iemīļotos Kabaču Ikrus un apelsīnu sulu.
Kartupeļu pankūkas uztaisīt ir primitīva lieta, un ņemot vērā cik man tās garšo – nesaprotu kapēc to nedaru biežāk. Nomizo divus vidēja/liela izmēra kartupeļus, sarīvē, nospiež slapjumu, piejauc 3-4 karotes krējuma, iesit divas olas, samaisa, piejauc miltus tā lai nav šķidrs, samaisa. Konsistencei jābūt tādai ka no ar karoti var paņemt, bet nekas nekur netek. Nedrīkst aizmirst piejaukt sāli.
Liek čupiņās uz pannas un cep.
Mmmm … vai kā tagad ārzemniekiem patīk teik … OM NOM NOM
Protams es vairāk kā 6 pankūkas apēst nevaru pie labākās gribēšanas, bet no maniem diviem lielajiem kartupeļiem tur palika pāri vēl kādiem 3-4 cilvēkiem. Nekas – šodien cepšu atkal.