Nu kā tā var, neest gaļu?
Jā, šitādu jautājumu man pēdējā laikā ļoti bieži uzdod. Interesantākais ir tas ka gaļu mēs ar Noru tāpat īpaši neēdām arī pirms oficiālā *anonsa*. Nu tur reizi nedēļā varbūt, vai malto gaļu uz picas – nu minimāli. Bet kad sāc tam pievērst uzmanību, tad arī citi sarosās.
*”Nu ko ta jūs uz sausiem kartupeļiem un makaroniem dzīvojat?”* – piemēram tāds jauks jautājums.
Bet ir jau pavisam vienkārši. Ja cilvēks mīl gatavot, tad ēdienu bez gaļas ir tūkstošiem. Es neesmu viens no tiem kuriem kartupeļi ar cepeti ir iknedēļas obligātais ēdiens. Kartupeļus un makaronus patiesībā mēs vispār ļoti reti ēdam.
Vakar sacepu puķkāpostus ar olu un tomātiem. Vēl kautkad nesen krāsnī cepām pildītus šampinjonus. Tad bija Norai izdevies ļoti labs dārzeņu sacepums ar pupām. Vēl man ļoti garšo rīsu makaroni ar bambusu dzinumiem, olu, tomātiem un aso Pad Thai mērci. Vai cepti rīsi ar dārzeņu gabaliņiem. Vēl lielisks ēdiens ir Kuskusa salāti ar olīvēm, fetas sieru, kaltētiem tomātiem, ciedru riekstiem un parmezan sieru – ļoti sātīgs. Tad nesen taisījām olas/siera/tomātu/majonēzes salātus. Ļoti garšīgi, mani mīļākie salāti blakus kuskusa salātiem. Vēl eksperimentējām ar dažāda veida pankūkām – bija gan griķu pankūkas, gan kartupeļu pankūkas, gan šķelto zirņu pankūkas. Vēl esam atklājuši ļoti garšīgu lietu kas saucas “kabaču ikri” un kas ir laba piedeva kautvai pie tām pašām pankūkām.
Un katru dienu ir kas jauns. Apbrīnoju cilvēkus kas aizbraucot uz ārzemēm skumst pēc vārītiem kartupeļiem ja pasaulē ir tik daudz nepagaršotu ēdienu.