Varonis-Leģenda?
Tikko lasīju par vienu sev zināmu cilvēku Tim Dicus, kas iekļuvis visos amerikas mēdijos ar to ka izglābis meiteni pludmalē no haizivīm. Jauki, varonīgi un visai riskanti, bet tas nav nekas salīdzinot to ko es dzirdēju dažas dienas atpakaļ. Tas – ir pavisam cita līmeņa stāsts.
Kad pirms aptuveni gada mēs sākām saņemt vēstules no Ievas IncesMalāvijā, man personīgi bija visai vājš priekštats par to ko tieši viņa dara un kādi ir viņas panākumi.
Sestdien viņa bija pie mums un izstāstija tik daudz, ka uzrakstīt to droši vien nav iespējams, ja vienīgi viņa kādreiz nesadomās rakstīt grāmatu, ko gan es patiešām vēlētos.
Gada laikā Ieva ir izdarījusi tik daudz, ka man ir grūti aptvert kā tas vispār ir iespējams. Centīšos uzskaitīt dažas no tām lietām ko atceros – restrukturizēt cietuma sistēmu un ieviest izglītības sistēmu tajā, gudrākajiem liekot apmācīt dumjākos, apmaiņā piedāvājot labākas guļamvietas. Apmācīt vairāku skolu pasniedzējus atkāpties no koloniālās apmācību sistēmas un pāriet pie praktiskām lietām kas noder ikdienā. Pašrocīgi un kopā ar vietējiem no zemes māliem izveidot pārdesmit tūkstošus ķieģeļu, sameklēt reti pieejamo koksni, uzbūvēt dedzināšanas krāsni un no tā visa uzbūvēt skolu! Noorganizēt pilsētas ārstu viesošanos ciematos ar mērķi caur diskusijām un vienkāršām rotaļām iemācīt higiēnas un pirmās palīdzības pamatus. Mācīt vietējos iepirkt miltus no pilsētas un pašiem cept maizi. Iemācīt vietējiem nodarboties ar pārtikas uzkrāšanu un vietējo resursu izmantošanu lai pārdzīvotu sauso bada periodu. Motivēt vietējos jauniešus piedalīties skriešanas sacensībās tādejādi nodrošinot labus rezultātus vienam no puišiem, kas viņam paver iespēju doties uz lielajām sacensībām ārzemēs. Organizēt vietējās mākslas konkursu, piedalīties ar rezultātiem starptautitskā konkursā, liekot kādam cilvēkam uzvarēt un saņemt balvas. Iemācīt sievietēm nekaunēties no bērniem invalīdiem un uztvert tos kā sabiedrības locekļus. Izpestīt mazu bērnu no cietuma un citam bērnam iemācīt staigāt. Pieņemt neskaitāmas bēres un dzemdības – tas viss izklausās pēc sausas faktu uzskaites, bet stāsts ir neaptverams un aizkustinošs.
Ieva noteikti pievienojas pie tiem ļoti nedaudzajiem cilvēkiem ko uzskatu par saviem motivatoriem un elkiem. Īsi sakot no manas puses nobela miera prēmija.
Tiem kas nav lasījuši – Ievas otrā vēstule