Šorīt trolejbusā

Šodien kā parasti izeju no stacijas un ieraugot zaļās gaismas atskaites taimeri, pielieku soli lai paspētu pāri mūsu Shibuya krustojumam. Ar trolejbusiem man vienmēr veicas, tie rindā stāv pilnīgi neatkarīgi no laika un gaidīt trolejbusu man nācies ir tikai vienreiz, manuprāt tie brauc ar kādu divu minūšu intevālu.
Steidzos pretī tur stāvošajam pirmajam rindā 18. trolejbusam, jo kā jau visiem zināms – trolejbusi viens otru neapdzen, līdz ar to kas pirmais brauks – pirmais finišēs. To zin arī pārējie kas pie vadītājs-konduktors durvīm izveidojuši jau pamatīgu rindu, pārējos trolejbusus atstājot tukšā. Iekāpju un apsēžos.

Rinda nemaz nav mainījusies un ārā ir vismaz vēl desmit cilvēku. Kāds alkoholiķa tipa cilvēks nu ir ticis pie savas kārtas, bet tikai tagad sāk skaitīt un meklēt naudu pa kabatām. Vadītāju tas protams neapmierina, jo aizmugurē nu jau ir četri trolejbusi un rinda turpina augt tieši pie mūsējām durvīm. Viņa neapmierināti aizrāda vecim ka naudu vajadzēja skaitīt kamēr viņš rindā stāvēja, uz ko tas viņu krieviski nolamā par cūku ‘bļeģ’ un pastāsa ka viņš labprāt viņu redzētu sarkandaugavā. Seko pamatīga vārdu apmaiņa krievu ‘matā’ starp vadītāju un veci, jo vēl izrādās ka viņš sameklējis tikai 30 no vajadzīgajiem 40 santīmiem, un tiek mēģināts izsēdināt ārā lai atbrīvotu rindu tiem kas vēl aiz durvīm. Vecis nepadodas, vēl palamājas un aiziet sēdēt.

Kāds kas acīmredzot nav dzirdējis strīda pirmo daļu aizrāda vadītājai par neapmierināto attieksmi. Rinda turpina augt – aizmugurējie trolejbusi stāv tukši, ar visu to ka izbraukt no pieturas tie gatavojas uzreiz kopā ar mūsu trolejbusu.

Vadītāja pēkšņi aizcērt durvis un sāk braukt prom no pieturas, bet to darot ir aiz druvīm atstājusi kāda dotajā brīdī maksājoša jaunieša draugus, par ko viņš ir ļoti neapmierināts un prasa atvērt durvis. Tāpat otrajās durvīs ir iespiesta sieviete kas bļauj lai atver arī tās durvis. Tas tiek izdarīts, pirmais jaunietis izkāpj ārā, bet viņa draugi iekāpj iekšā pa otrajām durvīm un sāk aģitēt ka nevienam par biļetēm nav jāmaksā. Pirmais džeks pamana ka draugi ir trolejbusā un kautkā paspēj iekāpt.

Vadītāja nervozi uzsāk braukt kad vēl ir sarkanais, sabiedējot pēdējo sekunžu gājējus.

Pēc sešām minūtēm es izkāpju savā pieturā un dodos uz darbu. Pēkšņi ir sācis snigt.

6 thoughts on “Šorīt trolejbusā

  1. Ak, Rīga.
    Manā Tukumā gadījās šādi – vētrainajā dienā bija vajadzība nokļūt šur tur. Iekāpju autobusā, kurš stāv autobusa pieturā noslāpēts. Good ol’ Ikarus – tāds tas tur ir vienmēr.

    Grīdas lūka vaļā, šoferis nozudis. Kad atnāk – saka, ka var nemaksāt, jo nezin vai tiks galā – saplīsis tomēr. Un aizbraucām. Pa ceļam šoferis izrunājās ar pusi no autobusā esošajiem cilvēkiem, jo visi viens otru pazīst. Ak, mazpilsēta. Lielāka ģimeniskuma izjūta kā tad, kad aizgāju mājās.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *