Eko mode

Tagad Eko lietas ir lielā mode. Veikali atveras viens pēc otra, cilvēki arvien vairāk iedziļinās produktu izcelsmē un sastāvā, un beigu galos mēs nonāksim turpat kur sākām – tirgū un laukos. Ne jau tā ka tas būtu slikti, vienkārši fakts. Paši ar Noru arī esam iegādājušies grāmatiņu par lietām ar dīvainajiem nosaukumiem (Benzoāts, Nitrīts utt) lai zinātu kas īsti ir iekšā pārtikas produktos, izvēlamies ēdienu kur nav nekā nedabīga, un kas audzēts Bioloģiskajās lauksaimniecībās (kontrolētas, videi draudzīgas, ar sertifikāciju), iepērkamies Biotēkās un visādos līzīgos veikalos. Pat mēbeles, kā jau rakstīju, pirkām ar FSC zīmi (kontrolēti, atjaunoti meži). Jauna Biotēka ir tagad uz Kalnciema ielas un Slokas ielas krustojuma (uz Dzimtsarakstu nodaļas pusi). Dažas lietas protams ir dārgākas, bet ja pameklē, var jau atrast. Vēl interesants veikaliņš ir uz Barona un Stabu krustojuma, visādus laukos audzētus dārzeņus, miltus, graudus tur var dabūt. Par tirgu nekad nevar zināt – reizēm tur atrodas tās pašas firmas kas tirgojas lielveikalos, reizēm savukārt nevar saprast ko tieši tur pārdod – to pašu lietuviešu sieru, vai mistiskas izcelsmes gaļu (ka tik ne polijas slaveno vistu gaļa). Specializētajos veikaliņos vismaz ir garantijas un sertifikāti un laipnas pārdevējas kas visu paskaidros (Biotēkās). Pārspīlēt jau nekad nevajag, bet saprāta robežās veselībai vienmēr jāpievērš uzmanība.

44 thoughts on “Eko mode

  1. Re, re un NR veel raksta, ka es agresiiva :)))Bet Eko lietas tieshaam ir modee 🙂
    Tik mees majaas nevaram iztereet vecos “sintetiskos” šampuununus, lai aizietu uz Bioteku.
    Neesmu gan petijusi sastavu veel, bet man baigi labs skiet shampuuns hair stabil, kursh taisiits no indieshu zaliiteem

  2. Nemaz jau tik agresiivi nebija, turklaat mani nemaz neaizvaino, ka mani par laucinieku uzskata. Protams, es vismaz daarzenjus vedu no laukiem, kur tie ir audzeeti 100% ekologjiski tiiri. Uz sho bodiiti arii aizieshu.

  3. Es vienkārši atceros kā jūs ar Ģirtu runājāt par tēmu “kā no kojām aizkļūt līdz centram” un to ka Ģirts stāstija ka zin tikai vienu ielu Rīgā, to pa kuru iet uz tramvaju 🙂

  4. Buut Riidziniekam nav nekaada fiicha vai priekshrociiba. Es arii tagad nezinu Riigu, biezji sanaak apmaldiities ar mashiinu braucot.

  5. Protams, nauda. Piekriitu. Citaadaa zinjaa nekas cits. Es nezinu, nevaru iedomaaties, bet kaa ir Riidziniekiem, uz kuraa vietaam shajaa pilseetaa Jums ir sentiments? Nu kaut kaadas vietas, kuras ljoti patiik. Bet vispaar ideja bija nevis par Riigas plusiem, bet gan par riidzinieku un laucinieku.

  6. o, jā. tagad man šitā biotēka 5 min no mājām. 🙂 sestdien jau biju iepazīšanās vizītē un atstāju veselu čupu naudas. bet esmu apmierināts. un domāju, ka to lietu pietiks ilgam laikam (pēc pieredzes).
    Ar tirgu ir tā riskanti. Es arī esmu atgriezies pie tirgus. Galvenokārt tur pērku dārzeņus. Protams, labāk jau iepirkt visu no zināmiem ļaudīm. Jo Latvijā jau lielākā daļa zemnieku tāpat audzē, izmantojot visādas ķimikālijas, tā ka nekāds eko nesanāk. tādā ziņā biotēkas pluss ir tas, ka viņi dod garantiju par to, ko pārdod (viņi apgalvo, ka tiek tirgota tikai sertificēta produkcija; līdz ar to no Latvijas tur praktiski nekā nav).

    bet priecē, ka arī lielveikalos tagad var dabūt dažādus eko/bio/fairtrade produktus (piem., tējas, kafijas).

  7. Es nemaacos vairs, cik tad var? Starp citu, man arii ir doma pasham daarzu iekopt, bet ne jau Riigaa. Dziivoklii tikai telpaugus varu audzeet. Peedeejaa laikaa vispaar ir sanaacis paardomaat sho jautaajumu biezji, vai nauda un taas fiichas(kuras es nenoliedzu), kas ir Riigaa, speej atspeekot dveeseles piepildiijumu, kaads vareetu buut dziivojot laukos(un taada iespeeja ir). Sanaaca te novirziities no temata, atvainojos. Bioteekas ir kruta lieta, iipashi garshvielas tur vareetu buut forshas.

  8. Un tad to tanti varētu saukt “no laukiem”. 😉 Un beigās lai kā apliktu cilvēkus no laukiem, bez viņiem tāpat nevar iztikt.

  9. Lai bioloģiski audzētie produkti dotu labumu, tie arī attiecīgi jāpagatavo. Ķimikālijas slēpjas miziņās, diemžēl turpat, kur citas vērtīgās vielas.Ja gadās būt centrāltirgū, tad iesaku sameklēt zemniekus, kuri pārdod dāzreņus no mašīnām. Reti, bet var uztrāpīt. Sanāk cita veida biotēka 🙂

  10. Kristīnei – esmu dzīvojot laukos bieži dzirdējis runas par ‘kāpostiem kas paredzēti tirgum’ un to kāpēc tie izskatās lielāki nekā mājai paredzētie (jo mēsloti nejēgā, ar visādām ķīmijām). Tā tas bijis visur kur esmu dzīvojis, un ir liels risks ka tā ir joprojām.

  11. Ja lieto bioloģisko mēslojumu, tad ir OK :)Neaizmirsīsim, ka ir ķimikālijas, kuras der tikai nezāļu iznīdēšanai un dārzenī nenokļūst, jo vienkārši sadalās ātrāk nekā dārzenis attīstās.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *