Rīgas Sargi
Piedodiet tauta, bet jūs esat aiz pompozitātes un uzpūsta patriotisma rozā brillēm. Es gāju ar cerību, ar pārliecību ka skatīšos no neitrāla skatpunkta, vērtēšu objektīvi. Bet …
Labi, no sākuma. Vizuāli filmai nav ne vainas, specefekti protams arī tīri labi. Bet skaņa, ak vai – skaņa. Gandrīz nevienā ainā aktieru balss nav sinhrona ar mutes kustībām, vai pat sakāmo (atšķiras teksts ko runā, un ko dzird). Vai tiešām ierunāt nevar kaut cik kvalitatīvi?
Visi izklausās itkā runātu daiļrunas konkursā no kanceles. Atbalsis un pompozitāte. Iespējams visi pirms tam ir bijuši uz slavenajiem Latvijas RAdio runas kursiem, plus mācijušies no kādiem slaveniem oratoriem vai operdziedoņiem. Tas ļoti kaitina.
Vēl – skaņa neatbilst situācijām. Piemēram galvenais tēls Mārtiņš pusčukstus saka runu pāris simtiem karavīru tik efektīvi, ka tie dzird pilnīgi visu. Ulmanis emocionāli klaigā, bet sejas izteiksme itkā runātu miegā. Mūzika neatbilstoša, sākas un beidzas nelaikā. Jumprava ir tikai vārds. Teicēja pieliek punktu jau tā samaitātajai skaņai. Izklausās itkā runātu baznīcā un teiktu runu bēriniekiem. Vai vai, kur skatījās klausījās režisors …
Sižets ļoti saraustīts, bieži nevar saprast kas notiek, itkā izrauts gabals. Neefektīva montāža. Trūkst ievada, tēlu attīstības vai galu galā informācijas par to kas šie tēli ir. Apmēram kā skatīties kādas filmas turpinājumu (otro daļu) bez pirmās daļas.
Bet kopumā jau interesanti paskatīties kā viss sanācis. Kā jau teicu, ja noņemtu skaņu un skatītos tikai uz bildi, droši vien atstātu labas filmas iespaidu. Vizuāli nostrādāts, skaņa pilnīgi garām un izmaitā visu, sižetiski paciešami, tik montāža nesmuka. Pat kā latviešu filma – nekas dižs.