Šalle
Vakardienas notikums. Stāvot rindā pie kases Stokmann veikalā priekšā stāvošā sieviete pērk šalli. Kasiere paziņo “178Ls, vai tas būs viss?” Sieviete dod kredītkarti – “vai … es ceru ka man tur pietiks naudiņas…”
?
Jautājums – kādās situācijās cilvēks var uzdot šādu jautājumu? Vai tiešām cilvēks kas pērk šalli par 178Ls kontā glabā piemēram tikai aptuveni 190ls, tā ka varētu arī nepietikt?
Vai arī labāks variants – sieviete pārskatījusies cenu, domājusi 17.8Ls un tad stāvējusi domājot … nū – nezinu – 18ls … hhmmmm … nūū okei, ceru ka vīrs nenositīs, 300ls alga tieši laikam arī ir ieskaitīta, jo ar tiem 15ls kas tur bija vakar varbūt arī nepietiktu.
Pie kases protams to komatu tur var arī nepamanīt, un liels būs viņas pārsteigums kad rītdien izrādīsies ka jāiet uz Pastu paņemt BIG kredītu lai varētu nopirkt ēdienu šim mēnesim.
Jo variants par apzinātu šalles (parastas) pirkšanu par 178Ls man liekas vēl absurdāks 🙂