..
Lai arī recepte ir samēra vienkārša, tomēr ir dažas lietas kas vajadzīgas – laba krāsns un [akmens plāksne][1]. Krāsns lai būtu stabila un zināma temperatūra, taimeris; akmens – lai nebūtu jāizmanto forma, un sanāktu kukulītis. Šoreiz maize ir stipri advancētāka un daudz garšīgāka.
Maize 2.0
Lai arī recepte ir samēra vienkārša, tomēr ir dažas lietas kas vajadzīgas – laba krāsns un [akmens plāksne][1]. Krāsns lai būtu stabila un zināma temperatūra, taimeris; akmens – lai nebūtu jāizmanto forma, un sanāktu kukulītis. Šoreiz maize ir stipri advancētāka un daudz garšīgāka.
Recepte ir apmēram šāda:
- kādus 200g miltu bļodā sajauc ar puspaciņu sausā rauga, klāt piejauc arī maltas ķimenes un linsēklas
- kādiem 100g silta piena piejauc klāt ēdamkaroti sāls un cukura, kā arī tējkaroti ķiploku sāls, un vienu edamkaroti olīveļļas
- Maisot lej miltiem klāt piena sajaukumu, līdz veidojas mīkla
- Jauc mīklu kamēr tā paliek stingrāka, ja nepaliek – piesijā klāt vēl miltus kamēr mīkla paliek tāda ka var ņemt ar rokām un mīcīt. Mīca kamēr var izveidot apaļu kukulīti un mīkla nelīp pie bļodas vai rokām. Ja nesanāk – jāpiesijā klāt milti kamēr sanāk. Šeit es vēl iejaucu ripiņās sagrieztas olīves.
- Izveido kukulīti, apsedz ar dvielīti un siltumā noliek (uz radiatora piemēram) uz kādu pusstundu
- Pēc tam kad kukulītis uzrūdzis liels un apaļš, to vēlreiz pārmīca un atkal izveido bumbu, noliek uz maizes dēlīša, atkal pārklāj un atstāj vēlreiz uz 20 minūtēm.
- Pa to laiku karsējas krāsns 250 grādos, pēc tām 20 min kukuli liek uz sakarsētā akmeņa
- Pēc kādām 15 minūtēm lielajā temperatūrā, to samazina uz 185 grādiem un tur vēl 25 minūtes
- Ar zobu bakstāmo iedur lai pārbaudītu vai iekšā maize gatava, vai mīkla nelīp klāt. Var arī ar nazīti uzmanīgi iedurt. Ja nazis sauss – ir gatavs, ņem laukā, liek uz dēlīša, apslaka ar ūdeni nedaudz, pārsedz un atstāj dzesēties
Gatavs! 🙂