The Pillow Book

Šī Peter Greenaway filma man ilgi asociējās ar dažiem no maniem draugiem, kuri to visu laiku piesauca “kaili vīrieši filmās” sakarā. Patiesi dīvaina, jocīga un savdabīga filma. Es pat atļaušos teikt tā – īstenībā jau parasta deviņdesmito stila TV filma ar erotikas piesitienu, āzijas savdabīgo atmosfēru, un dažām trakām idejām. Ne kripatas tās sencacionalitātes kuru es savā galvā biju uzbūvējis pēc visiem šiem nostāstiem – tikai 13 grāmatas nodaļas, katra uzrakstīta uz kaila vīrieša, kurš to nogādā pie grāmatu izdevēja-geja, lai beigās atriebtos bērnībā traumētas autores vārdā par dažādiem pāri darījumiem. Protams izklausas traki, bet patiesībā filma mierīga un izstiepta. Domas manas pagaidām ir dalītas, vairāk sveros uz to ka nepatika. Ar savdabīgumu nepietiek. 

14 thoughts on “The Pillow Book

  1. nu, es ar neteiktu, ka breecu no sajuusmas par šo filmu, bet nebij ne vainas. mees vakar, savukaart, skatijamies Michael Palin’s New Europe 1.seeriju, nebija slikti, bet par Saharu man patika labaak.

  2. vienu es esmu sapratis – aarkaartiigi daudz tomeer cilveeka uztverei noziimee dazhaadi aareeji faktori. Par filmaam – tas, ko citi pirms tam par to tev ir teikushi, vide, kuraa tu sho filmu skaties utt utt. Kad otrreiz skatiijos shito filmu maajaas, sajutu, ka jau ir zudis “kaut kas”, kas ‘spilvengraamatas’ pirmo skatiishanaas reizi padariija neaizmirstamu. Protams, filma, kas skatiita kaut kaadaa pavasariigaa ceturtdienas peecpusdienaa tukshas Latvijas Universitaates sociaalo zinaatnju fakultaates auditorijaa uz milziiga ekraana, kad zaalee ir kaadi 10 cilveeki – tur ir daudz elementu, ko ir visai problemaatiski atkaartot maajas apstaakljos, bet arii pieveershot uzmaniibu tikai filmas saturam – manupraat, atsleegvaards tomeer ir taa diivainiiba, tas savdabiigums. Es toreiz peec pirmaas noskatiishanaas jutos ljoti savdabiigi, liidz ar to tas savdabiigums manaa apzinjaa ir apaudzis ar kaut kaadu sharmu un neizskaidrojamaam izjuutaam.
    vai nu tas, vai arii man vnk patiik kails Juuens Makgregors. 🙂

  3. Nē, gribēju pateikt, ka par citām tēmām tu izsakies daudz saistošāk. No taviem komentāriem var saprast daudz un dikti. Nezinu, varbūt man interese par dažādām filmām kurās meklēt dziļo jēgu ir mazinājusies un gribās atpūsties, skatities filmu un ne ar ko citu to nesaistīt.Pat seriāli paliek murgaini, peimēram, PB, kādam ir hobijs tikt cietumā un mukt no tā, lai palīdzētu brālim, Lost – kādu nošauj, bet tad izrādās, ka līgums ir uz ilgāku laiku (vai arī pēc skatitāju lūguma) varonies tomēr nav nošauts un turpina dzivot. Uhh. Un tagad filma – The Pollow Book… OMG

    tad labāk noskatos vēreiz “Stranger Than Fiction”

  4. kāda filma, tāds apraksts 🙂 tas droši vien izskaidrojams ar to ka rakstu nevis recenziju vai aprakstu, bet izjūtas momentā pēc filmas. šī filma mani atstāja neizpratnē, kā arī nogudrināja. tāpēc raksts ir kreizī. man gan arī pēdējā laikā gribas paskatīties sviestainās izklaides filmas, bet zinu ka to nedrīkst darīt. nedrīkst atrofēties un sākt fanot par tīņu komēdijām! “… must … resist …” 😀

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *