Asado
Pirms braukšanas man stāstija ka Argentīna ir populāra ar saviem pasaules mēroga steikiem. Nu, šī informācija nav gluži precīza, jo tas ko mēs pazīstam kā steiku, to viņi ēd kā cepumus. Šeit ēd asado – uz atklātas liesmas novietotās restēs ceptus milzīgus gaļas gabalus. Piemēram šodien mums atnesa 6 aptuveni 50cm plata, tumši brūnas, sulīgas un neaprakstāmi garšigas ribas. Neko tādu es dzīvē nebiju redzējis, un man arvien vairāk rodas sajūta ka no visām pasaules vietām kur esmu bijis, tieši latvijā par ēdienu ir tikai vāja nojausma. Vai arī mēs to uztveram tīri kā barību. Gaļu šeit ēd rītā un vakarā, un ēd visās kombinācijās. Jau rakstīju ka vakar man uz šķīvja bija 5 dažādas gaļas – reti ēdu tik lielas porcijas, turklāt šī sastāvēja tikai no gaļas! Argentīnieši ēd ilgi, un vēlu. Piemēram astoņos vakarā restorāni tikai veras vaļā, bet cilvēki sanāk tikai ap pusnakti. Un ēdienreizes parasti ilgst vairāk kā stundu, standarta kafijas pauze mītinga vidū ilga gandrīz stundu, pusdienas vispār ievilkās kā tāda vesela dienas daļa. Te ir daudz ko stāstīt par šejienes ēšanas kultūru, iespaidu ir ļoti daudz un visu nevar izteikt vārdos.
Šodien pusdienojām ar vienu no lielajiem klientiem. Salīdzinoši ar pārējām vakariņām, kas bija brīvākā atmosfērā, šie man nedaudz iedvesa bailes. Boss atgādināja Marlonu Brando no Krustēva. Šāda tipa cilvēku nav daudz, un viņi ar savu vēso attieksmi un lēno runāšanu manī izraisa ārkārtēju respektu.
Rīt starp citu iesim uz River Plate spēli, ja kādam tas kautko izsaka.