Netīšām uzgāju šo japāņu radīto angļu valodas vokabulārija skaitļkotāju, kurš patiesībā ir diezgan interesants. Jāsaskaita sev zināmie vārdi pirmajā 1-40 grupā, pēc tam pārējie 40-70 grupā. Man kopā sanāca 20400 kas nemaz nav tik slikti.
Netīšām uzgāju šo japāņu radīto angļu valodas vokabulārija skaitļkotāju, kurš patiesībā ir diezgan interesants. Jāsaskaita sev zināmie vārdi pirmajā 1-40 grupā, pēc tam pārējie 40-70 grupā. Man kopā sanāca 20400 kas nemaz nav tik slikti.
Man ir 18300, hm bet kapec cilveekam/top profesijai jaabut virs pa 24000, tas man liekas nav vienigais kriterijs.
tas jau nenozīmē ka jābūt. tur teikts ka tāds cipars parasti sastopams cilvēkiem top profesijās.
Nu nezinu. Es divus gadus esmu nomācījies Štatos, vēl četrus – UK, man sanāca 21600.Četrus vārdus pēdējā sarakstā nezināju.
20850 sanāca, pēdējajā grupā nezināju tieši pusi. Nedaudz vīlies esmu sevī, bet toties ta
eh, man sanāk 16k. Bet man šķiet, tie uzrādītie apjomi ir, cik viņi reāli lieto sarunvalodā nevis cik vispār zina. Vai tad var būt, ka pieaudzis cilvēks no savas dzimtās valodas zina tikai 12-18k. Skaidrs, ka zināt un lietot ir dažādas lietas, droši vien lietoju labi ja ceturtdaļu no tiem angļu vārdiem, kuriem zinu nozīmi.
tests ir tiem kam angļu valoda nav dzimtā. protams var jau sagadīties ka kāds no tiem vārdiem testā nezin neko, bet zin ļoti daudz citu vārdu, bet man tomēr liekas ka tests ir ļoti objektīvs un pareizi sabalansēts, dodot tīri labu pārskatu par angliski mācošās cilveka vārdu krājumu
nuja, jā. Bet tas, ko gribēju pateikt, – man šķiet, ka mani 16k nenozīmē, ka es varu parunāt tikpat labi kā vidējs pieaudzis cilvēks ar dzimto angļu valodu. Tas varbūt nozīmē, ka es viņu varēšu kaut cik saprast, bet atbildēšu tik un tā daudz vienkāršākā valodā.
nu, es gan te ar savu rezultatu nemerishos :)))), jo esat krutaki par mani, bet dazhi vardi bij sarezgiti, savukaart dazhi tad primitivi internacionaali
angliski grāmatas lasīt vari, tad jau ir labi. galvenais tomēr tos vārdiņus tik bieži neminēt, bet apskatīties tajā vārdnīcā, jo es ar “konteksta interpretācijas” metodi bieži esmu smagi kļūdijies. piemēram nesens piemērs – vārds “marquee” 🙂
man laikam buus jaapievienojas tiem, kas apshauba shiis lapas “precizitaati”, turklaat visai prozaiska iemesla deelj – jau ceturto reizi pildu sho testu, tachu kaa neizdodas, taa neizdodas rezultaatu nodabuut zemaak par 31 000. nu nopietni. un neticu, ka, piemeeram, es zinaatu anglju valodu labaak par N. vai Polja jaunskungu, kursh augstaas skolaas maaciijies…
neuztvert sho par ziimeeshanos, driizaak patiikamu neizpratni. 🙂
Tu kautko jauc, jo tur maksimums ir 24000 😀
Tests sastāv no diviem blokiem – pirmie 40 vārdi, un otrie 30 vārdi. Par katru no zināmajiem pirmajiem tu saņem 150 punktus, par katru no otrajiem tu saņem 600 punktus. ja zini pilnīgi visus vārdus, tad summāri sanāk 24000 punktu (vārdu).
Īsi sakot pat ja tu tiešām zināji pilnīgi visus vārdus (piedod, bet šaubos) tad tests vismaz tevi iegāza matemātikas ziņā 😉
tev taisniiba, es izmantoju tikai beidzamo to reekjinaashanas tabulu. taa iet, ka liidz galam neizlasa, kas patiesiibaa jaadara… 🙂
jaa, jaa – tagad kolektiivi pasmejamies par manaam matemaatikas prasmeem.. 🙂
redzi, viss beidzās laimīgi. cik tad bija?
16500, nezinaaju ikuraat 17 vaardus.
ar domu – nezinaaju, nevis nevareeju nojaust to noziimi. taads ‘gargantuous’ dzirdeets jau nu tochno bija, bet ja nevaru uzreiz pateikt, kas tas ir, tad jau nezinu.
vispaar tas ir apbriinojami, cik ljoti cilveekam patiik testi, anketas un taadaa veidaa piedaavaata informaacija. ok, mosh ir jaabuut galvu saspiedusham, lai suutiitu iiszinju uz kaut kaadu numuru ar savu un sava miiljotaa cilveeka vaardu, lai “uzzinaatu visu par juusu attieciibaam”(WTF?! mosh man pateiks, kaadaa kraasaa man shobriid apenes kaajaas?), bet kopsummaa no kaadiem 10 cilveekiem 8 toch zhurnaalaa sakjeksees atbildes, lai uzzinaatu, kaads temperamenta tips tev piemiit. it kaa savas dziives gados jau nebuutu bijis laika to noskaidrot praksee.. 🙂
parasti gribas savus novērojumus salīdzināt ar citu viedokli, un tad par to paņirgāties 😉
It iipashi tev NR patiik panjirgaaties un tieshi tad, kad daudzi cilveeki apkaart. 😉
ja tu būtu izlasījis to komentāru uzmanīgāk, iespējams pamanītu ka runa ir par žurnālu testiem, un paņirgāšanos par to smieklīgajiem rezultātiem. esi kādreiz kādu tīņu žurnālu rokās turējis? tev ka tik piesieties
Nu tie testi protams ir iznjirgaashanas veerti. Arii jebkuri horskopi ir tikpat lielas pasakas, kaa shaadu testu rezultaati.