Uzlabo savas fotogrāfijas: Dinamikas apgabals
Kāpēc bildēs gadās pārgaismots fons, vai nav redzamas tumšās detaļas?
Fotogrāfijā Dinamikas apgabals pēc definīcijas ir attiecība starp lielāko un mazāko signālu kādu spēj ierakstīt fotokameras sensora pikselis.
Pratiski tas nozīmē ka fotografējot objektu uz spilgta fona (cilvēks + saulriets) sanāks viens no diviem variantiem:
– tumšs cilvēks un normāls saulriets
– gaišs cilvēks un pārgaismots saulriets
jo attiecība starp spilgto sauli un cilvēka izgaismojumu ir pārāk liela. Lai labi izgaismotu abus, ir nepieciešama liela gaismas ietilpība, t.s. dinamikas abgabals.
Tā kā es šeit rakstu par digitālajām kamerām, tad par filmu lielāko dinamikas abgabalu es neko neteikšu. Digitālās kameras gaismas uztveršanai izmanto sensoru, kas sastāv no tūkstošiem niecīgu punktiņu – pikseļu.
123di.com salīdzina pikseļus ar maziem spainīšiem, kas izklāti uz fotoaparāta sensora. Dažādiem fotoaparātiem pikseļu skaits un izmērs ir dažāds, un ņemot vērā ka parasti zieptraukiem sensori ir mazi un līdzīga (maza) izmēra, izriet ka to pikseļi salīdzinoši ir mazāki nekā piemēram digitālajām spoguļkamerām (DSRL) kuru sensori lielāki, līdz ar to arī pikseļi lielāki.
Kāpēc spainīši? Tāpat kā spainītis ūdeni, tā pikselis sevī savāc gaismu, un jo vairāk gaismas, jo lielāka iespēja ka mazs spainītis pārplūdīs. Liels spainītis spēj savākt lielāku gaismas daudzumu, tāpēc tik ātri nepārplūst.
Iedomājies šādu skatu – ir desmit spainīši, numurēti no 1 līdz 10. Pirmais ir melns, desmitais balts. Pa vidu ir attiecīgi dažādi pelēkie toņi. Katra spainīša tilpums ir 10Litri, tātad kopā 100L. Ja tev tiek iedota liela muca ar 150L ūdens, un tev tā jāsadala, pāri paliks vai nu gaišie vai tumšie toņi, vai arī nedaudz no abiem. Šāda situācija apmēram apraksta to kas notiks ja tev būs jābildē minētais saulrieta skats – būs jāizvēlas kurus no toņiem tu vēlies atmest – gaišos vai tumšos.
Piemēram bildē pa kreisi es esmu ziedojis tumšo toņu detalizāciju lai pareizi izgaismotu sienu, bet bildē pa labi daži apgabali ir pārgaismoti lai iegūtu sejas pareizu izgaismojumu:
Protams kā jau var redzēt, ne vienmēr problēma ir tik liela un acīmredzama, reizēm to var izmantot savā labā. Neviens nekad nav nomiris no nedaudz kontrasta.
Ir dažādi veidi kā palielināt gaismas ietilpību un izvairītos no pārgaismotiem / par maz izgaismotiem apgabaliem bildēs:
-
Lielāks sensors ar lielākiem pikseļiem, vai kāds cits tehnoloģisks risinājums kuru noteikti ar laiku izdomās kāds no ražotājiem. (t.i labāks fotoaparāts)
-
ND-Grad filtrs. Tas ir stikliņš kurā neitrāli pelēks tonis pakāpeniski pāriet līdz pilnīgai caurspīdībai. Šādu stikliņu var uzlikt virsū objektīvam, patumšinot debesis, bet atstājot gaišu zemi (vienkāršākais piemērs). Lētākos taisa Cokin, dārgākos piemēram Lee.
-
Vairākas ekspozīcijas un to kopā līmēšana pēcapstrādē. Nofotografē vienu kadru kur labi izskatas debesis, un otru – kur zeme. Tad mēģini salikt kopā. Labi rezultāti iespējami tikai tad ja problemzona ir skaidri atdalīta un ja ir labas priekšzināšanas kādā no apstrādes programmām.
-
HDR kompresija. Bildējam 5-7 kadrus RAW negatīvu formātā un veidojam HDR kompozīciju kuru pēcāk iespējams pārveidot normālā 8bit attēlā.
-
Galvenais un pareizākais risinājums tomēr būtu sagaidīt pareizo gaismu un izvēlēties labāko lenķi lai nerastos pārkontrastēti kadri kā minētajā saulrieta piemērā.
P.S.: Pirmkārt es vēlos pateikt ka lai arī šis izskatās pēc kameras lietotāja rokasgrāmatas, es necenšos to atdarināt, tikai papildināt ar lietotājam saprotamākiem piemēriem. Protams katram no jums fotoaparāta instrukcijā ir paskaidrotas atšķirības starp A un P režīmiem, bet cik no jums to ir lasījuši? Iespējams šeit jūs atradīsiet nedaudz vairāk informācijas, nedaudz saprotamākā valodā 🙂 Ja šajā rakstā ir apraksīta kāda tēma par kuru vēlētos lasīt vairāk, iesakiet man to komentāros.