Līgas
Pārpratumu pilns, tomēr izdevies ir šī gada Līgo vīkends. Ap trijiem dienā, nekur nesteidzoties devāmies virzienā prom no Rīgas. Tā kā bija daudz laika, domājām braukt nelielu līkumu, un nevis braukt pa šoseju, bet doties taisnā līnijā Madonas virzienā (ar domu – nevis taisnā līnijā kā bez pieturām, bet kā līnijā uz kartes). Šis plāns sevī ietvēra došanos pa bēdīgi slaveno Kangaru ceļu, kas esot kādreiz izmantots rallijam – līkumains un bez asfalta, ceļš pats par sevi ir interesants apskates objekts šajā posmā. Intereses pēc iebraucām arī manos Plāteres laukos, paskatīties kā tur izskatās. Nevienu nesastapuši devāmies tālāk uz Vidzemes augstieni, kur uzkāpām Gaiziņā un izbradājāmies pa slapju zāli. Tad piestājām Ērgļos, vēlāk Madonā, un devāmies uz Ļaudonu, kur bija ieplānota palikšana. Ļaudona ir sīks miests caur kuru tek Aiviekste, pie kuras atrodas māja kurā bāzējāmies. Izbraukājāmies ar laivu, paēdām lauku labumus, patusējām ar 3 nedēļas vecu teliņu kas spēlējās kā tāds sunītis, pabarojām cūkas, izslaucām govi (tas viss vairāk tādā klātbūtnes izpratnē) un vakarpusē devāmies ielīgot kaimiņus kur arī nosēdējām līdz kādiem pusdiviem, kad devāmies mājup taisīties uz guļu. Īsumā tāds ir mans atstāstījums par pavadītajām dienām. Atpakaļ savukārt interesanti braucām pa Daugavas otru pusi (šķērsojām Aizkrauklē, kas liekas ir viena no garlaicīgākajām pilsētām Latvijā) un apskatījām visus HESus.
Labākais moments: uz četriem cilvēkiem tiek nopirktas piecas pudeles alus. Jāņos. Pārdevēja droši vien šokā. No tām 3 netiek izdzertas.
