Bridge to Terabithia
Vispirms es gribēju rakstīt par to cik treileri var būt maldinoši, bet tad es izdomāju ka šīs filmas treileri savādāk nemaz nebija iespējams uztaisīt. Es to noskatījos un padomāju – redz, uztaisījuši tādu filmu, kādai vajadzēja būt Nārnijas hronikai un apņēmos sagaidīt. Bet ak vai cik ļoti es kļūdijos. Šī filma nav gluži bērnu filma.
Pareizāk sakot bērns pirmkārt varētu būt ļoti apbēdināts, turklāt nesaprastu filmas ‘ideju’. Pareizi Kaže teica (labi ka neizlasiju Spoilera daļu, nojaušu ka tur bija kas slikts) ka šī filma drīzāk ir Pāna Labirinta stila filma un to jāskatās pieaugušajiem ar ‘atvērtu prātu’. Šajā filmā ir tik daudz dažāda līmeņa kvalitāšu, ka es to vēlētos nominēt šī gada balvu pasniegšanām. Pirmkārt tā ir inteliģenta pasaku filma (tikai kas ir pasaka?), kurā turklāt ir daudz izcilu personāžu (puikas māsa ir vienkārši ģeniāla, tāpat ir arī skolotāja un protams arī draudzene). Tā ir skaista, plūstoša un baudāma filma. Un tā manī izraisīja tik daudz emociju… es atcerējos savu bērnību, kā mēs ar māsu kāpelējām pa kokiem, un dzīvojāmies pa laukiem. Šo filmu es iesaku noskatīties ikvienam, mazākā kompānijā, piemērām ar kakao krūzi klēpī un pēc iespējas plašāk atvērtu prātu. Dodu lielāko atzīmi.