Nigeria: day two
Kā jau teicu te ir pilns ar ķirzakām, domāju iešu tagad sabildēt. Žēl bet no vakardienas koncerta bilžu nav jo nepaņēmu foču.
Kaut kā slikti jūtos, liekas ir temperatūra. Nevajadzēja pusplikam braukt, lidostās un lidmašīnās mēdz būt diezgan auksti, bet ko ta es jaku uz āfriku ņemšu … Sadzēros zāles un gaidu kad paliks labāk.
Vakarpusē mani pamodināja mūsu vietējie koreši, paņēmuši līdzi vēl kautkādu draugu šie iegāzās istabiņā patusēties. Kā ciemakukuli bija paņēmuši mega milzīgu maizes iepakojumu, maize tipa tostermaize šķēlēs. Salda kautkāda. Vispār prikols, nezināju ko ar šiem īsti runāt, parunājām par vēlēšanām, beigās teica ka atbrauks pēc stundas un tad brauksim uz centru tusēt.
Šiem auto kautkāds Mercury minivens, galīgi noplīsis knapi kust. Braukšanas maniere šeit ir vēl trakāka kā Ēģiptē, vienbrīd šoferis izveica nu tādu manevru ka auksts pārskrēja pāri. Priekšrocība tāda ka ielas patukšas, mazāks risks nomirt 🙂
Apbraukājām pāris ļoti kreisas ēstuves, beigās ar Arni sarunājām ka jābrauc uz to pašu Blakes, vismaz pārbaudīts. Ēst savas temperatūras dēļ īsti negribējās, turklāt tas vistas šašliks sastāv no 70% kaulu un ir nenormāli sapiparots. Dzēru savu nu jau iemīļoto Malta Budweser, un baudīju vietējo mūziku. Maniaki spēlēja 3h no vietas bez pauzes, īpaši apbrīnojams bija bundzinieks. Vēl bija Maikla Džeksona impersonētājs (flickr’ī ir bilde) – kas būtu domājis ka MJ sastapšu tieši Āfrikā. Weird.
Apakaļ viesnīcā bijām ap diviem naktī, ievēroju cik man ir prikolīgs supplies groziņš vannas istabā – par autentiskumu nerodas i ne divu domu, uzražot ko tādu laikam nav iespējams (skat to pašu flickr).