Nigeria: day one
Esmu internetā! Pārsteidzoši. Sāksim ar to ka piektdienas vakarā aizvedām Mārim skapi un tad devāmies uz Mālpils rajona kādām mājām Noras kursabiedru tusiņā piedalīties. Ceļu atrast nebija viegli, turklāt bija melna nakts, auksts un putināja. Gulēt pēc tā pasākuma īsti nesanāca jo cik nu tur no diviem līz četriem var pagulēt.
Lidojumi bija labi, no Amsterdamas uz Abuja lidojām ar pilnīgi jaunu lielo Airbus kurš turklāt bija tikai par kādiem 20% okupēts, līdz ar to varēja sēdēt kur grib un izplēsties pēc saviem ieskatiem. Noskatījos Notes on a Scandal un vienu Japāņu filmu kurai uz sitienu neatceros nosaukumu, bet tā bija ļoti jauka. Notes on a Scandal vispār bija lieliska.
Arnis pats sevi un arī mani bija sabiedējis ar informāciju ka Nigērijā iekļūšana ir ļoti sarežģīta, un situāciju pasliktina tas ka mums nav īstas vīzas, tikai angļu vēstniecībā izsniegts pases zīmogs. Nosēšanās kartītē prasīts vīzas numurs … Vēl esot iespējams ka katram otrajam uniformētajam būs jāsamaksā kukulis. Bet nu īsi sakot laikam šiem bija kas labāks darāms, jo palaida mūs bez nekādas aiztures.
Vēl sabiedējāmies jo BBC lasījām par spridzināšanas mēģinājumu šodien iekš Abuja, mēģināts no kalna ripināt automašīnu ar sprāgstvielām lai trāpītu vēlēšanu iecirknī (šodien notiek Prezidenta vēlēšanas, un dažās citās pilsētās jau ir cietušie, liekas ~30 miruši). Bet mūs samierināja ka nav tik traki, un kā secinājām tad tiešām Abuja (Abudža pareizi) ir civilizēta un miermīlīga pilsēta. Ielas te ir plašākas un kvalitatīvākas nekā Latvijā. Visas mājas jaunas un smukas, jo pilsēta aktīvi sāka būvēties tikai astoņdesmitajos un uzreiz jau tika izplānota.
Hotelis ir samērā krimināls, istaba ļoti liela bet ar sīku lodziņu; kondicionieris grab; vannasistabas durvis nevar aizvērt un tajā tikko pazuda gaisma (atradu ka ir mazā lampiņa kas strādā); gulta ir tik cieta kā ja gulētu teltī bez matrača. Bet tomēr hotelis ir civilizētās klases, nav nekāda būda vai kas tāds.
Atveda mūs divi paziņās Masa un Kemole, pēc hotelī iečekošanās aizbraucām paēst uz iestādi kas saucas Blakes. Tur esot dzīvā mūzika. Tikko atgriezos. Nu ko es varu teikt – tikai WOW, kautko tādu es sen nebiju piedzīvojis. TĀDS koncerts! Īsts vietējo ielas džekiņu Big-Band, sākumā spēlēja kādas 5-6 soul/funk koverversijas (Celebrate good times, There is no stopping us now, etc) tad bija regejs, tad bija My girl un blue suade shoes un pēc tam James Brown. Grupa vienkārši ideāla; visu laiku biju sajūsmā un nespēju saprast kurš ir ģeniālāks – taustiņnieks, bundzinieks vai ģitārists. Teiksim tā – tik labu instrumentālu klasi es dzīvajā nebiju redzējis, buņģieri var nosaukt tikai par cilvēku ar dzelzs rokām un pulksteņa ritmu, vienkārši VĀKS! Grupa saucas The Great Sensation, mēģināšu kautko dabūt, bet protams Live ir kas pilnīgi cits.
Ēdām vistas šašliku uz kociņa (nenormāli ass, ar kauliem) un milzīgu folijā ceptu zivi (viena uz visiem). Jāēd ar rokām arī zivs. Dzēru Budweiser MALTA kas ir kautkāds baigi garšīgais iesala dzēriens.
Jāiet gulēt, es tik sen neesmu gulējis ka vienkārši slēdzos ārā ik pa brīdim.