Goya’s Ghosts
Dīvaini apzināties, ka ņemot vērā ka filmas laikā es nodomāju – tā ir pārpildīta ar traģēdiju, tomēr – tā ir vēsture un pasaule ir tieši tāda kā filma to attēlo. Pat sliktāka, jo filma koncentrēta nevis uz šausmām, bet uz kādas konkrētas meitenes dzīvesstāstu un cilvēkiem saistītiem ar to, viss kas tiek vērots Frančesko Goijas acīm (lai arī apstākļi un attēlotie notikumi ir pilnīgi ticami, tomēr nav pamata un vajadzības uzskatīt tos par faktuāli precīziem). Natālija Portmena ļoti labi notēlo to, kas viņai ir jātēlo, vairākas lomas reizē padarot par ticamām un turpina celties manās acīs. Sākot ar Cold Mountain un Garden state, un beidzot ar neseno, bet diemžēl nenovērtēto V for Vendetta – visur viņa izceļas un paliek atmiņā kā neatņemama filmas pozitīvā īpašība. Filma laba, un līdzīgi kā kāds IT Crowd tēls izteicās par Cradle of Filth: “It’s horrible but beautiful at the same time”.