Flags of our Fathers

Filma par slavenas fotogrāfijas tapšanu otrā pasaules kara beigu pusē, Amerikāņiem karojot ar Japāņiem uz stratēģiski svarīgās Iwo Jima salas. Veidota kā dažādu cilvēku atmiņu atstāsts, tā ir vizuāli ļoti skaisti noformēta, un visādi citādi Liela filma ar spēcīgu pamatu. Man ļoti patika, nevaru sagaidīt normālu “Letters from Iwo Jima” relīzi (ir tikai TS bez subtitriem), kas ir filmas spoguļversija, par to pašu laiku no Japāņu skatpunkta. Klints Īstvuds nebeidz pārsteigt, tāpat kā pēdējā gada laikā iznākušās filmas. Kas būtu domājis ka kino atkal ķļūs tik ražīgs. Īsts “Saving Private Ryan” jebkurai skatītāju kategorijai, noteikti iesaku.

12 thoughts on “Flags of our Fathers

  1. Šķiet, ka šī ir viena no retajām “Oskaru” filmām, kuru man izdevās noskatīties ātrāk kā tev 🙂 Izskatās, ka joprojām neesi noskatījies Dreamgirls, kura, starp citu, ne tikai saņēmusi 8 nominācijas, bet arī Delfu bargā kritiķe tām iedevusi pilnas piecas zvaigznes (just a quick note: man filma nepatika).

  2. Noskatīšos kad būs baigā iedvesma. Man mūzikli principā nepatīk, tāpēc neiespringstu. Man jau palikušas jau ir tikai vai nu nelielās nominācijas, vai nepieejamās filmas.

  3. Patiesībā gan divas. Turklāt režija ir pat ļoti prestiža nominācija – ne velti vienmēr visi žēlojas, ka to joprojām nav saņēmis “Amerikas izcilākais režisors” Martins Skorsēze. vēl ir tādas mazāk prestižas filmas kā “Black Dahlia”, “Good German”, kaa arī dokumentālās un ārzemju filmas (no tām gan vairumu ir problemātiski dabūt – Jesus camp, protams, būtu vērts noskatīties).
    Man vēl atlikušo filmu saraksts ir stipri garāks (neskaitot absolūti nepieejamās filmas):
    Apocalypto, The Prestige (to šorīt jau iesāku skatīties), Venus, Little Children, United 93, Pursuit of Happyness, Last King of Scotland, An Inconvenient Truth, Monster House. Pēdējās 5 gan neesmu vispār vēl dabūjis, līdz ar to šaubos, ka tās paspēšu savlaicīgi noskatīties.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *