Pearl Harbor

Jau pašā iesākumā liekas ka ar filmu kautkas nav kārtībā. Pareizāk sakot – pārāk daudz kas IR kārtībā ar šo filmu. Skaisti aktieri, superpompoza mūzika visu laiku (pat tur kur nevajag), skaisti nofilmēts, romantika, skūpsti uz saulrieta fona, specefekti utt. Bet tas viss nu pilniigi kāpj virsū. Titāniks tek pa visām malām ārā no šīs filmas. Likās ka noslīgšu medū un cukurā, tik stereotipiski skaistu filmu pēc titānika laikam neviens nav radījis. Un tad vēl patriotisms … Lai kā arī nebūtu bijis īstenībā (esmu jau ticis ‘wikipēdots’), bet filmas versija ir tāda: ļaunie japāņi nezināpēc pēkšņi uzbrūk amerikas lielākajai flotei un iztraucē sauļoties. visi kuģi beigti! varonīgie divi brāļi, kas bezmaz vienīgie cenšas kaut ko panākt – notriec septiņas lidmašīnas un nedabū galu (pret 350 lidmašīnām). Pēc tam visi patriotiskām asarām acīs nolemj atriebt pāridarījumu un aizbrauc bombardēt Tokiju. Vēl krutāk būtu bijis ja arī Hirošima un Nagasaki būtu iekļauti šajā filmā, bet diemžēl hronoloģiski tas nebija iespējams. Īsi sakot – jūs mūsu kuģīšus, mēs jūsu nevainīgās māmiņas un bērnus, un tad visi kopā “urrrā, amerika rulleee!!!”. Vispār ja tā padomā, Amerika dajebkādā karā kādreiz ir uzvarējusi? Visi nopietnie konflikti kuros viņi iesaistās, diezgan bēdīgi beidzas. Pearl Harbour, Vietnam, Iraq … Vienīgais kas viņiem ir, tas ir vairākkārtēja japāņu civiliedzīvotāju slaktēšana. Bet nu filmai ne vainas, skatīties jau var. Vismaz smuki kara skati.

12 thoughts on “Pearl Harbor

  1. Kaa var buut smuki kara skati? Kaut ko neesi sajaucis? 😉 Amerikaanji ir tizla tauta, to gan var atziit. Lielie patrioti.

  2. Duh, ieteiktu pastudeet veestures graamatu. Amerika kaa reizi centaas izvairiities no iesaistiishanaas otrajaa pasaules karaa, kameer Japaanji ar Pearl Harbouras paliidziibu tomeer ameriku iesaistiija. Taisniiba gan palasoties vairaak par sho teemu (ir pieejama ljoti interesanta graamata, ja gribi varu aizdot) rodaas varen daudz dazhaadi jautaajumi par to paarsteiguma efektu kaadu Japaanji vareeja izmantot.
    Par patriotismu, es galiigi neiebilstu ja uzshtanceetu vairaak patriotiskas filmas par notikumiem Latvijaa. Tas nu ir jaatziist ka lielvaras (PSRS, Vaacija, USA, Cuba utt.) veltii naudu patriotiskaam filmaam un tam ir ljoti pozitiiva atdeve naacijas stiprinaashanai.

  3. Pirmkārt pievērs uzmanību, ka es rakstu par filmu, un vēsture ar to nesakrīt.
    Otrkārt par amerikāņiem – šie nogrieza jebkādu resursu piegādi japānai, tādejādi pārkāpjot miera sarunas un izaicinot japāņus. Es protams neatbalstu nevienu, jo abi bija gani nenormaali tajā laikā.

  4. to Jurz: kad mācījos LU priekšmetu “ASV ārpolitika”, no tā varēja saprast, ka ASV tieši gribēja iesaistīties 2. pasaules karā un ka Pērlhārboru viņi paši izprovocēja, lai viņu iesaistīšanās izskatītos dabiskāka. No vikipēdijas: “Several writers, including journalist Robert Stinnett and former United States rear admiral Robert Alfred Theobald, have argued that various parties high in the US and British governments knew of the attack in advance and may even have let it happen or encouraged it in order to force America into war via the so-called “back door.” Evidence supporting this view is taken from quotations and source documents from the time and the release of newer materials.”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *