..
Dandelion
Pirmais kadrs filmā jau norāda uz filmas turpmāko gaitu, tā ir lēnīga, sapņaina un visu laiku velk lejup, gluži kā dzirnakmenis kaklā. Varbūt tās ir pārspīlēti dumjās kļūdas kuras pieļauj šīs filmas tēli, bet filma nekādi nevēlējās man pieķerties. Tai nav nekādas vainas, patiesībā tā ir laba un smuka, bet tai kaut kā trūkst. Izbeidzot neliela putniņa mocības filmas sākumā, galvenais tēls neviļus norāda uz pamatdomu, atbalsojot tās ievadu. Iespējams tas ir mans iekšējais gars kas konfliktē ar šādu psihoģiju, bet arī novirzoties no personiskā – tomēr filma ir taisna kā līnija kuras beigu gals ir bedrē. Visu cieņu operatoram, mūzikas autoriem un režisoram, bet es nelieku vairāk kā septiņi. Dēļ visur esošā bezcerības gara.