Environment - Notes

Pick one

Ja buutu viena lieta ko vareetu muusu valstii atrisinaat, ko juus izveeleetos? Tas ir kaa jautaajums skaistumkonkursa daliibnieceem, es zinu. To probleemu tachu ir tik daudz un taas ir tik plashas. Bet nebuusim tautieshu stereotipi, neniideesim un meegjinaasim koncentreeties. Es piemeeram nesaprotu kaa Norai pa celjam uz darbu var eksisteet tik atklaatas un visiem zinaamas tochkas, kuraam ir pat zvana pogas pie logiem un bomzhi rindaam. Gandriiz vai kaa veikali. Bet tas veel taa, ja buutu viena lieta kurai es veeleetos pieveerst valdiibas uzmaniibu – atkritumu probleema. Es gribeetu tiirus mezhus un pilseetas nomales. Nav mezha kuraa es nebuutu saskaaries ar nelegaali izgaaztiem buuvgruzhiem vai sadziives atkritumu maisinjiem. Kaada buutu Tava viena izveele?

14 Comments on “Pick one

  1. pashmaaju kontekstaa – neeksisteejoshaa satiksmes politika (no taa izrietoshais gaisa piesaarnjojums, atkariiba no naftas, “1 auto uz 1 cilveeku”, suudiigi celji jau dazhus kilometrus no galvenajaam pilseetaam, vilciena sliezhu nojaukshana etc.)
    Bet globaali – vides piesarnjojums un kaiteejums tai (sakjengaatas upes, juuras, okeaani visu to meeslu nonaakshana pashu cilveeku uzturaa, nemaz nerunaajot par citaam “paarestiibaam” kaa, piemeeram, sasodiitie HESi.

    Patiesiibaa nevaru izshkjirties par vienu – praataa naak arii cilveeku paarmeeriigaa atkariiba no dazhaadaam zaaleem (saeedies visaadus kaapostus, kotletes un putukreejumus un uzeed tabletiiti, lai tavs kunjgjis galus neatdod etc.), bet tas jau ne tikai muusu valstii…

  2. Piekriitu !!! tajaa piesaarnjojuma jautaajumaa. Domaaju, ka valdiibai ir iespeejas panaakt to, lai vairs netiktu izmantota nafta, bet kaut kas nekaitiigaaks, lai kas tas arii nebuutu. Pat taada maza suuda valstinja kaa Latvija var to pateikt. Var pateikt – nee, mums to naftu vairs nevajadzees. Tikai nezinu, cik ilgaa laikaa ekonomika atkoptos…

  3. HESi ir vislabakais Latvijas ieguldiijums vides piesaarnjojuma samazinaashanaa. Tolaik kad UK un ASV ap 90% elektriibas tiek gjenereets no oglju dedzinaashanas, pie mums LV 60 % tiek ieguuti no HES. Gods un slava.
    Ja domaat plashi, tad es vienkaarshi atrisinaatu personaalaas transporteeshanas jautaajumu vienreiz un uz visiem laikiem (liidz teleportaacijai tas ir) – uzceltu minimonorail sisteemu ar individuaalaam kabiineem pa visu Latviju. No katra cilveka tuvaakaa stacija buutu ne taalaak kaa 200 metru attaalumaa, pienaac pie stacijas, nospied podzinju, atbrauc kabiiniite (2 cilvekiem bagaazha vai velosipeeds), ievadi uz kurieni braukt (peec nosaukuma, peec kartes vai peec galameerkja tipa (uz kaut kaadu piceriju)) un kabiine automaatiski uz turieni brauc. Automaatiski routojas, lai izvairiitos no sastreegumiem, augstaa aatruma magjistralaas liinijas starp pilseetaam, Internet pieeja kabiinee, kaudze ar droshiibas sisteemaam. Un par visu to maksaa ar kartinju (priekshapmaksas vai bankas kartinju).

    Transporta un piesaarnjojuma probleema atrisinaata vienaa gaajienaa. Es ir kruts, ne?

  4. JA tu buutu zinaajis cik daudz postiijumu latvijai ir nodariijusi hesu uzbuuveeshana un daugavas paplashinaashana … un par alternatiivajaam degvielaam runaajot – lai visiem latvieshiem piektu rapshu, vajadzeetu tos audzeet visur, ieskaitot vecriigu 🙂

  5. HESu tieshajai apkaartnei – varbuut, bet visa paareejaa Latvija un pasaule no taa tikai ieguust. Viss kaut kam traucee – rapsis, naftas vadi, automagjistraales, velocelinji. Ar jebkuru lietu var atrast kaut ko, ko shii lieta izniicina vai kam traucee. Un arii par rapsi. Nav gan taisniiba – ar rapsi mees pashi sevi apgaadaat varam, teoreetiski. Tas producee ap 1100-1200 litrus biodiizelja no 1 hektaara gadaa (no taa ap 30-50 aiziet audzeeshanas teerinjos). Latvija katru gadu pateeree 12 miljardus litru naftasproduktu. Parveershot *visu* aramzemi uz rapsi, njemot veeraa zudumus, var sarazhot 18 miljardus litru biodiizeljdegvielas. (Apreekjini peec CIA Factbook un Wikipedia datiem)
    Tachu tas ir diezgan neproduktiivi. Daudz efektiivaak ir ar stratoveejgeneraatoriem vai refloktoru saules fermaam gjenereet elektriibu un ar to darbinaat ar batarejaam darbinaamus auto. Tehnologijas jau eksistee, atliek tikai izplatiit.

  6. Forshi apreekjini, bet pasaki luudzu visiem latvijas iedziivotaajiem lai konvereejas uz elektro auto vai kautvai diizeljiem. tas buutu dekaadeem ilgs process 🙂 es personigi domaaju ka tiiraakais energijas iegushanas veids sleepjas atomelekrtostacijaas, nav nosleepums ka modernakaas jau pedejos desmit gados sevi ir pieraadijushas kaa ljoti droshas un stabilas. vienigi jaizdoma kur likt r-atkritumus

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.