Haruki Murakami iespeejams ir labaakais iiso staastu autors peec O’Henri (lai gan iespeejams pat otraadi). Tik paarsteidzoshi meistariigi paarveerst parastu ikdienas situaaciju aizraujoshaa, mistiski absurdaa staastaa … katru vakaru izlasu vienu vai divus staastus no “The Elephant Vanishes” ko atvedu no Singapuuras (latvijaa neko iznjemot Aitu Mediibas dabuut nevar) – peec katra staasta es nevaru nobriiniities par to cik shis autors joprojaam speej mani izbriiniit. Ne briidi nepaliekot garlaiciigs, Murakami ir gjeenijs.
Driiz pastaa buus veelviens.
Kad atnesiisi uz darbu paraadiit savu foto albuumu? Un kad to tur graamatu no “Dienas” seerijas? Lai redzu kaada kvalitaate un tamliidziigi.
kaitina ka pie posta komentee nesaistiitus komentarus 🙂 mails ko nestraadaa?
Tā gluži nav, ka latviski, izņemot “Aitu medīšanas piedzīvojumus”, neko nevar dabūt. Vēl ir “Norvēģi koks”, “Mīļotais Sputņiks” un vēl viena, jau neatminos nosaukumu.
Vel viena ir ‘East of the border, west of the sun’. Es jau neteicu ka nevar dabūt, vienkārši latviešu tulkojums nav tik dzīvīgs un savdabīgs kā angliskais – angļu valodā tulkojuši ir Jay Rubin un Alfred Birnbaum, kuriem ir labs kontakts ar autoru un kuri labi zin nianses kuras viņš ir vēlējies parādīt.
Starp citu kopš raksta tapšanas manā īpašumā jau ir ap 10 Murakami grāmatām. Norwegian Wood ir ģeniāla, un Wind Up Bird Chronicle vispār ir literatūras piemineklis. Tagad lasu Dance Dance Dance, kas daļēji ir Aitu medību turpinājums.
Tu neesi pirmais, no kura dzirdu, ka latviski Murakami ir švaki pārtulkots (īpaši negatīvas atsauksmes biju lasījis par “Norvēģu koku”).
Angliski gan neesmu Viņu lasījis, bet domāju par “Dance Dance Dance” paņemšanu bibliotēkā.