Atstaasts
pirmaa diena.
Priekshaa liels piedziivojums. daba. Izbraucam veelu. veel dazhas lietas – lietus teerpus, gumijniekus, bet beigaas neko nenopeerkam. braucam pa daugavas labo krastu, salaspilii paari hesam un tad tur. nozheelojam, jo celsh nav labs, un beigas izraadas ka pareizi ir caur viesiiti. veels. esam kraaslavaa. mezhnieciiba, kur paredzeets dziivot, izraadas vesela rezidence, kuru saakumaa noturam par vieteejaa biezaa villu. iists hotelis.
otraa diena.
velnezeram uzbuuveejushi turisma takas un nojumes visrinkjii. nepatiik. uudens – dzidrs un briinumaini zaljgans. preteeji aizliegumam, dodamies ar gumijas laivu iekshaa. biologi jau driikst. meeraam dzidrumu, ap astonjiem metriem. uz stenda izlasu par legjendaam, peec kuraam cilveeki biezhi nomaldaas apkaartnee mekleejot ezeru, peec nakshnjoshanas reizeem pamostas citaa vietaa. abus esmu pats pieredzeejis. blakus jazinks. nora ar uvi brauks ar laivu, valda brauc uz citu vietu, es ar kaajaam gar ezeru. karsts peec sunja, peec briizha piebiedrojas tuukstotis mushu. esmu garajaas biksees un zaabakos, krekls ar garajaam rokaam – pret dunduriem un sauli. nav tik traki, ja vien uudens buutu vairaak. mezhinsh smuks, kameer shie kjemmee dibenu, esmu jau ticis gabalu uz priekshu, tur smuks uudentinsh, eju pelst. Skaistie priezhu mezhi. Miers un klusums. Esmu prom… Dodos taalaak, atrodu skaistu liiciiti, tur pilns staipeeknjiem, informeeju biologus, dodos rinkjii. bebri nav slinkojushi, taalaak iistens purvs. izbrienu, dodos pljava, priekshaa Graaveri. censhos iet tuvaak ezeram, iekuljos kautkaadaas maajaas. tante latviski neko nesaprot, krieviski apstiprina ka pie ezera var pieiet. tur tikai vieta rokas nomazgaat, neko, dodos taalaak pa labi iekshaa purvaa. tas gan ir shausmiigs, gandriiz nosliikstu (visur uudens), bet tomeer sveiks tieku laukaa un dodos taalaak. driiz jau graaveru beigas … smuka vieta. attaalinaatiibas sajuuta, kas valda shajaa regionaa nav nekur atkaartojama. shis ir latvijas taalaakais gals, un visu laiku juutu ka kautkur aiz kokiem ir liela aiza kur beidzas pasaule un nekaa vairs nav. nekur nejuutu pilseetu, nav nedz mashiinu, nedz veikalu. arii jaunieshu maz. visi vai riigaa vai iirijaa. pa raacijaam sarunaajam satikties ezera galaa, tur nesam laivu paari uz caarmina ezeru, kur shie dodas taalaak. es – mekleet dubnas izteku. Tveice. Kaadu gabalu sekojis sakaltushu dublju celjam, nonaaku pie maajaam ‘ostrava’ un sveicinu saimnieci. Krieviski, jo sheit taa biezhaak sanaak. Uz manu jautaajumu par upiiti, vinja pamaaj ar galvu, un smaidot noraada uz priekshu – tam, idi cherez goru i pole. ‘Dubna?’, es jautaaju – ‘Da, Dubna’, vinja smaida. Dodos taalaak kopaa ar spaareem un taurenjiem. Celju nav, tikai govs iemiita taka. Pati govs staav man celjaa un nelaizh garaam. Lieli ragi, nedaudz sabiistos. Neko, eju vien garaam, govs noskataas pakalj. Satieku arii zirgu. Saakas nopietna pljava, liela, kalnaina un ar garu garu zaali. Briiizhiem lauzhos pats nezin uz kurieni, neko neredz. Sajuuk virzieni, esmu paarkarsis un ir beidzies uudens. Esmu nonaaciis pie ezera, upei jaabuut pa labi. Caarmins sheit ir ljoti shaurs, nevaru saprast vai taa ir upe vai ezers. Peec kartes nosprieshu ka upei jaabuut siikai, tapec lauzhos vien taalaak liidz satieku vinju – Dubnu. Lai arii oficiaali Dubna iztek nedaudz pirms Caarmina, un tad itkaa tek cauri ezeram, es domaaju ka reaali vinja saakas sheit. Paarlienu paari upei pa kritushu koku, un iekaartojos ezera krastaa.
treshaa diena
riits mums atnes mazo ojatu ezeru, kuraa ir lobeelijas un ezerenes. saimnieki nojaush, ka tas ir kas rets, un ieveero ezera saglabaashanai vajadziigaas lietas. ezers arii ir dzidrs un neliels. esmu laivaa. svelme uz ezera nav tik juutama, sliikshnjaa atrodam dazhas orhidejas. ezers ir mazs un smuks. izbraukaajushu to, dodamies uz lielo siiveru. siivers ir pasakains, pilns nelielaam salinjaam un seekljiem, taa krasti ir smilshaini un tiiri. laivu piesienam seeklii pie akmenja, peldamies ezera viduu. saule dedzina, saap kaajas un pleci. siiveri izbraukaajam krustu shkjeersu, bet tas ir liels un varens. kaadaa briidii pat iemiegu. pie laivas saimniekiem sarunaajam daudz lauku piena, to arii turpmaakaas dienas dzeram. bet siivers ir latgales peerle, skaistaaks par raaznu. varbuut taa ir. dodamies maajup lai momentaa aizmigtu.
ceturtaa diena
nekad nebiju domaajis, ka kaadreiz kraaslavu saukshu par maajaam. shodien esam baltezeraa, kas ir reezeknes rajonaa. ieaudzis purvaa, pie vinja piekljuut var tikai caur dunduru sienai, un kruumu maakonjiem. atsevishkjas kjermenja daljas pazuud zem mushu slaanjiem liidz es un uvis ielaizhamies ezeraa. nora ar valdu iet apkaart. ezers ir mazs un ne paaraak tiirs. nekas iipashi labs sheit nav atrodams. krastaa ir noziedeejushas silpurenes un smilshainaas neljkjes. nogurums muus aizved uz maakonjkalnu, skaistaako vietu latvijaa. no turienes paveras skats uz vareno raaznu, ezeru kura priekshaa pat juura saraujas. maakonjkalns ir aiz muguras un dodamies dagdaa. pirmo reizi shajaa pilseetaa, mees saeedamies saldeejumus un ar lieneetu laivu dodamies dagdas garajaa ezeraa. esam piekusushi, gribam maajaas, kraaslava tikai 38km attaalumaa. uznaak negaiss, zem pleeves pasleepjamies pie kaadas no salaam. nekaada lielaa lietus nav, laivojam taalaak. neprakstaami skaistas ir uudens piliites, kas sliid pa aira galu, liidz tas atkal ir iemeerkts uudenii. satieku cekulduukurus, kurus itkaa nedaudz izodas nobildeet. zivju gaarnis aizbeeg. riet saule, tagad esam nogurushi un maajaas. harcho zupa ir gana laba, un saldeejums veel gaida.
piektaa diena
ezhezers ir skaists ezers ar neskaitaami daudz salaam. vairaak kaa simts salu – ezhezeram, vai jesha ezeram pieder rekords. Dodamies uz andzelju pamatskolu, tur tiekamies ar Uvja bijushajiem koleegjiem no DPils universitaates. Tur biologijas studentu prakse. Shoreiz moderna motorlaiva, atpuuta un briivs laiks. Eedam klasiskas skolas pusdienas. Lielajaa laachu salaa jau bijaam ieprieksheejaa ekspediicijaa, tur viiss izskatits. Izbraucam ezeru. Kameer Uvis atgriezhas ezeraa otro reizi, dodamies maajup, jo vairs nav ko dariit. Apskatam Kraaslavas pilseetu. Tieshaam skaista un liela pilseeta. Pils lai arii nolaista, burviigaa vietaa. Uzkaapjam shokolaades kalnaa, bet uznaak nogurums, un dodamies maajaas neko iipashi neapstaigaajushi. Miers.
sestaa diena
Dridzs, dziljaakais latvijaa – 65.2m. briizhiem jociiga sajuuta, ka zem sevis ir bezdibenis. arii shoreiz laivaa suuce, bet nav tik traki. izbraukaajam Dridzi. dzidrs un skaists ezers. peldamies un paeedam. Karstums sasniedzis kritisku punktu, pat automashiinaa ar atveertiem logiem un aatrumu virs simta nav nekaada glaabinja. Zinu, bet shajaa nav kondicioniera. Maajaas jaabuut nedaudz aatraak – ap pieciem, jo Valda dodas uz Riiigu un nodos mums atsleegas.
septiitaa diena
Varnavichu ezers atrodas otrupus daugavas, vistaalaakajaa stuurii pie baltkrievijas robezhas. Taalaak gar daugavas otru pusi nav kur tikt. Ezers neliels, bet preteeji cereetajam, paspeejis aizaugt. Uviis lamaadamies iebrien caur niedreem, bet neko labu neatrod. Najaadas ir izzudushas peec 18 gadiem. Mums ir atljaujas, tapec apskatam baltkrievijas robezhas stabinjus un tad dodamies uz shilovkas ezeru, kas ir labaakaa staavokliii, bet Najaadu taapat nav. Nopeldamies un dodamies uz Kraaslavu, tad maajup, un tad pie Uldiem.