David Gilmour – On an Island
Albuma nosaukums tiesham pasaka lielu dalju par taa saturu. Tas ir nedaudz vientuljsh, sapnjains, bet laimiigs albums. To vareetu rakstiit cilveeks kas ir devies pelniitaa atpuutaa prom no visaam dziives probleemaam, kautkur uz kaadas vientuljas salas, kopaa ar miiljoto cilveeku. Spriezhot pec albuma bildiiteem, tas vareetu nebuut taalu no patiesiibas. Par pashu muuziku – tieshaam pirmais albums kuru vareetu nosaukt par Pinkfloidisku, es nebiju cereejis ka vinsh bus tik labs. Man personigi nepatika neviens no ieprieksheejajiem Gilmoura solo projektiem, bet shajaa ieskanas gan dazhas notis no Shine on, gan ritmi un vokaals a’la Dark Side, un veel dazhas riekshavas kautkaa jauna, bet ne svesha. Salidzinoshi man Division Bell liekas stipri sveshaaks stils. Starp citu interesanti ka papildus mineetajiem kripuciishiem Wish you were here un Dark Side of the Moon, ik pa briidim man albums atgaadina Meddle – San Tropez vai Pillow of Winds stilu. Tieshaam jauks, pavisam negaidiits paarsteigums no Deiva, kura balss 30 gadu laikaa itin nemaz nav mainiijusies, taapat kaa gitaara. Pirmais albums no kaada PF daliibnieka kopshs 1983 kas mani tiesham patiikami paarsteidza. (Piebilde – Roger Waters ir izdevis divus klausaamus albumus, bet shis tomer bij labaaks). Es muuziku veerteeju? Devinji par parsteigumu. Gandriz turas lidz PF standartiem.