Review

Everything is illuminated

Man nezin kaapeec gribas to filmu saukt par kara filmu. Diezgan savdabiigas pieejas kara filma. Un jauka turklaat. Kaa jau piemineeju, kautkas lidzigs Black cat white cat. Smuka filma, ko tur pateikt. Dziives svariigos briizhos ievaakt ar to asocieejoshos priekshmetu man likaas interesanti. Bet es nezinu vai taa filma man ilgi paliks atminjaa. Ir tadas filmas, kuras ir ljoti forshas un patikami skatities, nav kur piesieties utt. bet atminjaa ilgi nepaliek. 9+3+0=12
sledzu komenteeshanu, jo liekas viss tapat ir skaidrs

48 Comments on “Everything is illuminated

  1. Daljeeji piekriitu, daljeeji ne: 1) vairaak velk uz Kusturicas “Underground” – kakju filma tomeer ir taada 100% nenopietna, ko es par sho filmu neteiktu
    2) teema jau nu, protams, nodreijaata taa, ka slikti metas.
    3) atminjaa paliek, bet par spiiti tam, ka filma it kaa ir komeedija – es sho gruzona gabalu veelreiz neskatiitos ne par ko
    4) pachekoju netaa – autors ir taadaa pat vaardaa kaa galvenais varonis – Dzhonatas Safrans Foers – un biju pareizi atcereejies par to graamatu, peec kuras tas tapis; graamata gan vareetu buut kaadu bishkjiiti satura zinjaa smagaaka

  2. 1. neesu redzeejis, nevaru komenteet 2. ??? teema par to ka amerikaanju ebrejs brauc uz ukrainu mekleet vecmaaminjas maasu ??? tad jau jebkura filmas teema ir nodreijaata. paradi teemu kura nav
    3. wow kazhe, kas tev – kads gruzons ??? tu par to pashu filmu runaa ?
    4. whatever

  3. Par spiiti it kaa komiskajai gaisotnei shii filma ir tragiska un taadaa zinjaa arii gruzoniska :/

  4. Atbilde NR: 1. Nodreij?�?t?�? t?т��ma ir ebreji un 2. pasaules kar?֬�. Ne par vienu citu (konkr?т��tu) t?т��mu nav tik daudz filmu.
    2. Tad tu tom?т��r uzskati, ka “drama/comedy” ?֬�anra filmas pamat?�? ir komiskas? Btw., tevis k?�?dreiz itin god?�?tais Roger Ebert sav?�? recenzij?�? apgalvo, ka filmas p?т��d?т��j?�? tre?֬�da?Ѭ�a esot tikpat smaga un dr?֬�ma k?�? trak?�?kie Ingm?�?ra Bergma?ւĆa gabali…

  5. nu es tur neko tik drausssmigi gruziijoshu neredzeeju. smaga filma – jaa, varbuut, tematiskaa zinjaa, tachu tas optimisms, ar kaadu shie cilveeki luukojaas savaa pagaatnee un tagadnee, neljaava ne briidi nenoticeet filmas pamatdomai par to “everything is illuminated” un neradiija veelmi saliidzinaat sho ar kaut kaadu “shindler`s list” stila eposu.

  6. hm, holokausts nav smags, njaa… tips ar smaidu uz lupaam, kas atceras savu pagaatni un peec tam noasinjo vannaa…njaa. Protams, tas bija it kaa paradiits iipatneejaa zhanraa caur kaut ko liidziigu komismam, bet tik un taa teema ir smaga

  7. paga, kur taja filma bija holokausts? tas nu galigi nebija filmas centralais punkts, jus kautko citu laikam esat skatijushies. piekriitu siicha komentaaram

  8. negribu kljuut agresivs, bet man liekas jus liencha un kazhe esat pilnigi palaidushi garam filmas domu, un uzseedushies uz vienkaarsha blakus fakta, ka filmas teelu pagaatnes ir saistiijushaas kara laikos – itkaa tas butu kautkas parsteidzoshs, njemot vera ka musu visu gimenes ir kara ietekmeetas. ja filmas autori gribetu kara/holokasta filmu, taa butu a’la shindlera saraksts, pianists utt. karsh shajaa filmaa ir tikai blakus paradiba, pagaatnes miraazha. fokuss ir uz teelu attiistiibu, uz rakstura izpausmju izmainjaam celjojuma gaitaa. krutais alekss kljuust par draudzigu celjabiedru, zhiidu ieniideejs vecaisteevs izraadaas pats ir eebrejs un celjaa saprot savu pagaatni un nomet dusmu masku kljustot par pilniigi citu cilveeku, stiivais diivainis amerikaanis izraadaas tiiri normaals cilveeks ar savaam iipatniibaam. tapat kaa alekss, ari skatitaji taa iisti nekad nesaprot kas isti lika vecamteevam beigt dziivi, iespeejams kaada atklasme par sevi tagad un sevi toreiz, bet filma nav par to. filma ir par cilveku dzivem, raksturiem, un pagaatnes izgaismoto tagadni.

  9. tas ir tas ko es jau teicu – katrs redz lietas savaadaak. tas ir pilnigii paradoksaali ka tu redzi tragisku gruzonu par holokaustu Taja Pasha Filma kur es redzu jauku filmu par cilvekiem

  10. nu nez, es tomeer arii nepiekriitu, ka filma jel kaadaa rakursaa bija smaga, jo viscaur tachu bija jautri, a? 🙂 stiliigais ukrainja akcents runaajos angliski un iesteerkheleetais amerikaanis. redz, varbuut taa kaa kzh ir lasiijis graamatu, kas ir pavisam citaa noskanjaa atstaaj savu iespaidu. bet skatoties filmu kaa filmu taa likaas ljoti interesanta un ar savu humora garshu. un tas ka tam visam apakshaa ir shii eebreju teema kaut kaa shajaa filmaa nelikaas tik saasinaata, jo vienkaarshi netika taa attainota. un arii tas, ka vecaisteevs izdariiju pashnaavibu nelikaas dramatiski, jo vinjsh bija nomiris ar smaidu uz luupaam.

  11. tas ir taa kaa ja mes ar tevi uz ielas ieraugam kadu sveshu cilveeku, tad peec tam tu atceries ka vinjam bija shkibs deguns, bet es – ka sarkanas bikses.

  12. redzi – tur jau taa lieta, ka katrs redz savaadaak – taapat kaa toreiz par kraasaam. tachu toreiz tu neteici, ka tur, kad Liencha mani redz taa kaa tajaa bildee, bet kaads cits – kaa alkashu, kas piedzirda kakji, viens variants ir pareizais un otrs – nepareizais; tie ir tikai varianti. tikaam savaa 9. komentaaraa tu paarmet mums iecikloshanos un domas neuztvershanu. protams, varbuut tu nebiji domaajis izteikties ar paaraakuma sajuutu, bet vismaz man personiigi shaads iespaids radaas.

  13. man tads pats iespaids radaas kad jus abi man niciigi paarmetaat ka `es zinot labaak`, atsakoties talak izteikt savu viedokli. tas tachu ir tas pats ?

  14. UN, protams, es ir Kzh pusee un Norux vairaak NR. Es piedavaaju piekaapshanaas variantu: “filma bija funny, par raksturu attiistiibu, bet tam visam apakshaa slepaas kaada tragiska doma :)”

  15. nee es neesmu nevienaa pusee 🙂 man skatoties bija jautri – es tak smeejos 😀 taadeelj arii taa domaaju bet protams, ka holokausta teema ir smaga un citaa filmaa es droshvien buutu raudaajusi (taa ar mani pie taadaam filmaam notiek)

  16. Patiesiibaa, varbuut man sheit bishkji lomu speelee personiskaa prizma, kas arii liek vairaak koncentreeties uz smago nekaa uz vieglo. Jautaajums Norai – vai tas, ka cilveekus sastaada rindaa un shauj nost un peec tam vinji neapbediiti meetaajas graavii, nekaadaa meeraa nav smagi?

  17. kazhe, tas nebija attelots kaa smagi. tas ka tava `personiskaa prisma` galvaa attiistija sho domu lidz smagumam, ta ir personiska iezime. kura katra filma tiek shauti nost cilveki, viss atkarigs no taa kaa to attelo un ar kadu merki

  18. kzh, protams, ka tas ir smagi, bet shii buutiibaa viena filmas epizode ar traghisko pusi man neliek visu filmu ielikt kategorijaa smaga un uz gruzonu velkosha. ir citas daudz smagaakas filmas.

Comments are closed.