Agrakie iespaidi par Bobu Dilanu man bija radushies tikai no Blonde On Blonde, un tie nebija nekaadi dizhi labie jo manai ausij albums likaas nemelodisks un haotisks (lai piedod Dilana fani). Shodien no riita uz darbu klausiijos David Bowie’s “Hunky Dory”, kas ir burviigs albums. Tajaa ir taada dziesma “Song for Bob Dylan”, kas mani saintrigeeja noklausiities otru Dilana albumu kas atrodas manaa iPod. Tas saucas “Freewheelin’ Bob Dylan” un taa vaacinsh dazhiem bus paziistams no filmas “Vanilla Sky” (Ombre los ohos droshi vien tadas epizodes nebija, ne?). Shis albums krasi atshkiras no Blonde on Blonde, tas ir mieriigs, melodisks un nedaudz bluuzisks (country blues). Dziesma kas iesaak sho disku ir legendaaraa “Blowing in the wind”, kas patiesiibaa arii atspoguljo to kaads albums ir paareejajaas dziesmaas. Tagad sirds ir mieriiga, jo beidzot saprotu ko gribeja teikt misters Bowijs runaajot par dzejnieku ar smilshu un liimes balsi. 9+3+1=13