Tresha Diena
4. Julijs, 2005
Ieprieksheejaa diena bija bijusi diezgan smaga gan gariigi gan fiziski. Nenormaalie Salaajieshi bija mus aizdzinushi lidz Raznas ezera austrumu malai, kur bijam palikushi pa nakti, gulet aizejot tikai samera veelu. Bijam jau ari nobraukushi – veselus devinjdesmit kilometrus. Musu amatieriskajiem lidzbraucejiem droshi vien bijis liels parbaudijums, bet neko iisti to maniit nevareeja. Turklat vakaraa vel biju juties samera slikti, tapec noguleejam ljoti ilgi, lidz kadiem vienpadsmitiem.
Diena likaas bus pamatiigi karsta, neviena makonisha, tikai zilas debesis un mieriigs ezers blakus. Brokastiis taisijaam maiziites un varijam auzu parslu putru, kuru interesantaa formaataa – plastmasas bljodinjaas (kaa sausaas zupas) bijam nopirkushi maksimaa pa apmeram 30 santiimiem. Tiri laba, bet daudz tadas ieest nevar, kjitiiga taada. Norai jau garsho. Kameer maasa un Kaspars veel tikai veljas laukaa no telts, mees jau esam gandriiz paeedushi. Shoriit par briinumu odu ir mazaak, lai arii briivi staigaat nav iespejams. Vakardienas vakaraa odu bija tik daudz ka liida mutee un aciis, un nevareja pat uz kruumiem aiziet, neriskeejot ar peecnaaceejiem. Bija tads interesants skats ezera krastaa (kursh bija kadu metru no teltiim) – krastaa klusiem maziem vilniishiem (veeja gandriiz nebija) lenam skalojas paris miljonu mikro-odu. Liekas tie tieshi shkiilaas. Atklaat ka staavi kaudzee ar tadiem jociigiem odiem ir interesants piedziivojums.
Jebkuraa gadiijumaa nu jau bija riits un visi bijam sakravaajushies – tikai viena beeda, brokastiis bija aizgaajis peedeejais uudens. Jau maasai un kasparam bija tikusi tikai viena glaaziite uz abiem, taa pati ja nemaldos tika izlietota kafijai (tai kas tuutiitees ar cukuru un pienu, tipa kapuchino). Talakais plaans bija doties uz Rezekni, apmeram 25Km, un tur iespejams atstaat Maasu un Kasparu. Sakotneeji bijam domajushi vinjus vest uz Ludzu, bet kautkaa tas viss bija nedaudz savirziijies uz citu pusi un tuvaak bija Rezekne.
Sakam braukt un pirmaa doma jau pec simts metriem – jadabu udens un tas aatri. Karstums galina nost. Pie ezera vel ta neko, zem kokiem, bet tur kalnains un svelme. Asfalts liekas kusiis. Nora saduushojaas un iebrauc tuvaakajaa kempingaa uzprasiit, bet tur strupi atbild ka iespejams iegadaties 0.5 mangali pa 0.45Ls, nu paldies, dodamies taalaak. Nedaudz taalaak piestaajam kaadas Pienotavas eenaa atpuusties (attaalums gan mazs nobrauukts, kilometrs?) un tur divas sievietes tieshi naak aaraa. Aatri uzprasam uudeni un paveicaas, tantes labas, smaidiigas – uzreiz piedavaja visas pudeles piepildiit, padzerties un atkal piepildiit. Pateicamies un dodamies talak, nu jau svaigiem speekiem. Reezekne atnaak aatri, jo pa celjam nekaa dizha nav, un ta vien gribaas ka atrak galaa – jutos pavisam nelaagi ari shodien, liekas esmu apauksteejies.
Iebraucam pilseetaa paari peedeejam kalnam, maasai gruuti, pievaareet nesanaak. Sagaidam kamer vinja uzstumjas. Malacis, prieksh pirmas reizes tadas distances nobraukt ir apsveicami. Atrodam vietejo lielveikalu, to pashu kas pie autoostas – tur zooveikalaa milziigs Ara papagailis, tads riktiigi miiljsh, runaatiigs. Protams visi sapeerk ko nu visaa celjojuma likaa sakaarojies, kaa jau badaa esoshi un pargurushi sapeerkam visadus saldumus, salaatus, maizi, visadus siikumus. Aizbraucam lidz estraadei un tur karstumaa cepoties visu arii notiesaajam. Ap to briidi es jau izskatos pabriesmiigi, juutos tapat.
Kartigi pieedamies, bet nu jau maasai un kasparam jaskrien uz vilcienu – chetros tam jaatiet uz riigu. Laiks atvadiities. Pa celjam iebraucu aptiekaa sapirkt kautkaadus medikamentus – aptiekaare tada forsha laipna, ja kadam interesee, aptieka turpat pie estraades uz krustojuma. Nopeerku arii Coldrex HotRen kas velak izraadas nenormaali pretiigas garshas karstais dzeriens ar itkaa kjirshu garshu. Izbraucam cauri visai Rezeknei lidz atrodam vilcienu staciju, tur velpietam nevar saprast – iekuulamies kautkada Rezekne-2 kura ir muitas zonaa, aatri mani no turienes aizdzina, iistaa stacija blakus. Kadu briidi jaagaida, tuseejam rinkii, atpuushamies – tur tads jociigs agregaats, kautkas lidzigs milzigai struklakai bet bez uudens. Tads ka zilganzalsh baseins sliezhu malaa. Iemeeginu tualetes. Kautkas tizlaaks jau laikam nav iespeejams. Ja tur iekshaa butu kadi apmekleetaaji, tad uz perona stavoshajiem pavertos burviigs skats ar, teiksim, trim kakaajoshiem onkuljiem. Vienkarshi tualetei nav nedz durvju, nedz nodaliijumu, nedz ieksheejo sienu, nedz arii podu. Tikai liela telpa ar chetriem caurumiem griidaa, un garu reni gar preteejo sienu. Protams iekshaa nenormaali smird un pludo, kas liecina ka – par briinumu kads tur tomer iet arii. Cilveki ar ipasham vajadzibam? Tualete fetish? Whatever.
Kad shie abi ir prom, dodamies apakal uz centru – iepeerkamies vel ari Sauliitee un Super Neto, jo jadodas talak un nav zinams kur bus tuvakais veikals. Peecaak iebraucam ari velo veikalaa un noperkam papildus pudelju tureetaajus un stuureem ragus. Nora drogaas nopeerk dushas zheleju, shampuunu un kreemu.
Dodamies prom interesantaa veidaa, Reezeknee ir ari kautkads mistisks zemescelsh kursh izved uz apvedcelju, bet ta oficiali pa vinju neviens nebrauc. Mums gan tas liekas vistaisnaakais, tapec nevar saprast kapec vinsh tik nepopulaars. Tur pa celjam tads ka lauku rajoninsh, kautkada pljava, majinjas. Driz izbraucam uz lielaas shosejas, to shkersojam un turpinam braukt pa shoseju gar Rezeknes upi (jocigi, bet pirms tam neko iipashi par tadu upi nebiju dzirdeejis). Pec 15 km nogriezhamies uz zemescelja, jo jasak mekleet naktsmiitne – shosejas malaa jau negulees. Klat tomer vakars. Visur jocigas maajas, kautkaadi privati (“shaushu!”) grants karjeri, un aizdomigas mashiinas – ieprieksheejaa vakaraa iebiedeeti esam kljuvushi izveeliigaaki. Ta vien aizminamies lidz Naglju diikjiem (turpat netaalu Lubaanas ezers). Pie naglju diikjiem jociigs laiks, miglains un mistisks.
Taa pa iistam neko gan izbaudiit nevar, jo totaali esam nogurushi, ir veels, nekur nakshnot nevar, un vel jutos pavisam slims. Beigas pat sakam domat guleet kada viesnica Nagljos. Naglju diikji pashi ir mistiskaakaa vieta ko esmu redzeejis. Celjs, apkaart tadi kaa lieli purvi ar visdiivainaako floru. Knishlu (suga) tur bija tik daudz ka elpot vareja tikai caur lakatinju, turklat biju jau pamatiigi saskaities no taa ka vakars jau vienpadsmit, bet gulet nav kur un Nagljos nevienas viesniicas nav, pat ne viesu nama vai kaa lidziga. Beigas ari no kartes neko nesapratushi (tur tiesham ir viens liels celjsh kura nav reaali) paliekam pie vienas no pedejam ciema maajaam – pagalmaa. Tiesa gan maaja ir pamesta un vairak atgadina milziigu siena shkuuni (tadu ka x-failos zemnieki rituaalus taisiija) tapec kreeslaa tur ir pamatiigi baisi. Celjam telti nost no celja, aiz taas kuuts – naatrees. Viss ir lidz kaklam, esmu galigi slims, viss ir apreibies un lienam gulet. Kronis visam ir ka esmu rezekne pazaudejsi uz bagashnieka piesieto jaku un nu man nav nekaa pret lietu vai odiem – turklat ir aizgajusi ari dzivoklja un sasleega atsleega, nu pie veikaliem parkoties vairs nevares. Nora ieed zupu, es coldrex (pretiigi) un ejam guleet. Man radas murgi, liekas ka kaukas visu laiku staigaa, chabinaas, brizhiem pat pamostos no kautkadiem totaliem murgiem un sajutas ka teltii ir veel kaads. Liekas ir liela temperatuura, esmu slapsh. Taa arii nomurgoju lidz riitam.