Shodien jociga sajuuta. Tik sen neesmu bijis majas (divas nedeljas kautkur, vienu reizi tikai iebraucam uz paris stundam), ka tagad ir tada sajuta kaa braukt ciemos. jutos kaa pirms kada svariga brauciena uz arzemeem, nevaru vakaru sagaidit. Jocigi! Bet jasak pierast. Vel ieveroju ka man ir traapijies brinumtelefons. Ka jau dazhi ir pamaniijushi, tad veco (pa lielu naudu pirkto) Sony Ericsson T610 sestdien nomainiija Nokia 6020, svetdienas naktii vinju uzlaadeeju, un skatos shodien – baterija vel gandriz pilna. Apmeram 85% – divaini, bet norunats nav maz, kopa ~45 minutes, GPRS ari izmantots. Forshi, ta jau vares ari beidzot lidzi talakos velobraucienos njemt! Ak, velobraucieni … Shada laika braucot trolejbusaa un skatoties lietus laasees uz stikla, nevar neaizdomaties par to ko gan iisti es dariju visas vasaras nedeljas nogales, kad vajadzeja tuseet pa pljavaam un laukiem. Bet tuseju jau gan tomer. Tik daudz braucienu shovasar bijis, kaa nekad. Puse latvijas izbraukta. Ceru ka Nora piekritiis nakamgad izbraukt otru pusi 🙂