Vispar šī pasaules iekārta ir ģeniāla. Šajā pasaulē ir iespējams pilnīgi viss, ja vien tam kārtīgi notic. Es domāju ka vispār nav nekādas universālās patiesības, jo visa šī milzīgā kosmiskā sistēma ir kas pārāks par materiālu trīs/āetru dimensiju sistēmu ar konkrētiem cēloņiem un notikumiem. Iespējams ka patiesības ir vairākas, atkarībā no tā kurš un kā viņas uztver vai pasniedz. Pilnīgi iespējams ka savā veidā ir notikusi Darvina evolūcija, bet ir bijis arī Dievs radītājs, Buda un Krišna. Jo ja to nebūtu bijis, tad nevarētu veidoties pasaules mēroga pārliecības un reliģijas. Iespējams ka mēs katrs dzīvojam savā pasaulē kurā eksistē viss kam mēs dotajā brīdī ticam bez ierunām (apriori, bez ierunām, universālas patiesības par kurām mēs nemēdzam aizdomāties) un tiklīdz mūsu ticība mainās, transormējas mūsu apkārtējā pasaule. Nav nekādi iespējams šo multitransformējamo pasauli pierādīt vai noliegt.
Vai tas būtu saistīts ar cilvēka prātu, apziņu un zemapziņu man ir grūti spriest, iespējams cilvēks visu rada sevī. Otrs variants ir manis aprakstītais multitransormāciju pasaules modelis kur ikkatrs ar savām domām un darbībām piedalās pasaules likteņa veidošanā. Tiklīdz vieni sāk ticēt Dievam, parādās aizvien vairāk domas atbalstītāju, lēnām uzrodas kautkādi pierādījumi, vīzijas, rakstiskas liecības. Tiklīdz citi sāk ticēt citplanētiešiem, parādas liecības, vīzijas, pat hipnoze atklāj lietas ko cilvēks sev nevarētu būt ieskaidrojis pats. Varbūt tas nav tik vienkārši kā “iespaidoties no vides un citiem, neviļus noglabāt informāciju zemapziņā”, varbūt tiešām šīs lietas mēdz pastāvēt tad kas mēs tām ticam, un pazust tad, kad uzrodas liels daudzums skeptiķu. Cilvēks ir tikai puteklis, uz visuma mēroga pat salīdzinājums ar skudru būtu nevietā. Laiktelpas transformācijas nav nekāds noslēpums, tikpat labi visa pasaule varbūt pastāv tikai kādā mistiskā apziņas želejā kas nav cilvēka prātam aptverama. Vai matrix un sim city ir skudras mēģinājums attēlot pasauli?
Brīžiem man tiešām liekas, ka lietas kam es no sirds ticu sāk realizēties un aizdomīgi atbilstoši sāk man izdot pazīmes par savu eksistenci. Vai tas ir zemapziņas neizskaidroto dzīļu blakusefekts, vai tā ir nojausma par mūsu pasaules patieso (kas ir patiess un kam?) uzbūvi? Iedomājieties dzīvot pasaulē kur viss ir iespējams, un ceļu kādu mēs galu galā ejam nosaka tikai dalībnieku skaits. Kamēr vairāk būs kristiešu, patiesais radītājs būs bijis Dievs (reāli, vēsturiski un patiesi), bet tiklīdz universālā sirds-ticība gūs pārsvaru otrā laukuma pusē, gluži kā orvela 1984 aprakstītajā pasaulē – viss pēkšņi būs izgaisis, nomainījies. Un neviens pat nezinās ka vakar viss bija savādāk.