Manu Katché

Vakar izmantojām dāvinātās biļetes, un bijām uz Manu Katché koncertu. Šis cilvēks ir Kotdivuāras izcelsmes franču bundzinieks, kādreiz spēlējis ar Pīteru Geibrielu un visādiem citiem grandiem. Šobrīd spēlē džezu.
Pēdējā laikā man ir tā, ka visādās zālēs kur ir jāsēž, mani sākumā pārņem nenormāls nogurums un miegs. Tā kā šis koncerts sākās ļoti lēni un miegaini, arī likās ka atslēgšos. Bet pēc divām trim dziesmām, skaņas tehniķis pieregulēja skaņu, mūzika kļuva naskāka un mūziķi paši atslābinājās, un miegs bija kā ar roku noņemts. Uz beigām es pat ritmā klapēju kāju un sejā bija parādijies smaids. Ļoti jauks koncerts, brīžiem ar melodisku romantiku, vietām – ar jaudu un enerģiju.

Interesants novērojums – pie lielās ģildes, un līvu laukuma tuvumā nav kur novietot velosipēdus. Katrs stabs un notekcaurule bija nokarināti ar velosipēdiem, jo citas novietnes nav. Dīvaini, vismaz pie pašas ģildes varēja nodrošināt nelielu novietni.

Atpakaļ ceļā šķērsojām akmens tiltu ar kājām (jo velosipēds bija tikai man) un uz to brīdi bija savilkušies nu tādi mākoņi, ka palika diezgan bail. Protams mēs jau neesam normāli, tā vietā lai sāktu skriet, izvilkām fotoaparātus. Beigās sēdināju Noru uz velo rāmja un visai smieklīgā veidā dzināmies uz māju pusi.

small-DSC_3044

small-DSC_3056

small-DSC_3055

Koncerts Viegli un Draugi


Pagājis ļoti ilgs laiks kopš bijām bijuši uz koncertu, un pirmais koncerts uz kuru aizgājām, bija vienkārši fantastisks. Emocijas bija tik pozitīvas, sajūtas tik dziļas – es tik tiešām uzskatu, ka šeit bija savācies pats pats labākais kas šobrīd notiek Latvijas mūzikā. Godīgi sakot neko citu es nemaz arī no Latvijas mūziķiem neklausos, te bija gan Goran Gora, gan Kazāks, gan Prāta Vētra, gan Māra, gan pat negaidīti – Sus Dungo.

Un pēkšņi, koncerta vidū, pa vidu visām tām superīgajām emocijām, es beidzot sapratu – es atrados sešdesmitajos, uz skatuves bija Dženisa, Džoana, Mamas and Papas, Jefferson Airplane – visi plandošanos raibajos apģērbos, visi draugi, liels tusiņš, visiem prieks, smiekli un jautrība.

Biju patīkami pārsteigts, ka Ziedoņa projektā jau kopš sākta gala piedalījušies (un ne kā valdības pārstāvji) šībrīža kultūras ministre, kā arī ekonomikas ministrs. Žaneta kā maza meitene plandošā kleitiņā lēkāja līdzi trakajām Susdungo meitenēm un emociju pārņemta dziedāja līdzi, kamēr fonā, Daniels pamatīgi uzdeva pa klavierēm. Iespējams, un gribētos cerēt, ka kultūras ministrijas jautājumos turpmāk gaidāmas pozitīvas pārmaiņas, ja jau mums ir tik progresīva ministre.

Koncerts, gluži tāpat kā pats albums, bija vienkārši fantastisks. Un forši, ka papildus tām dziesmām kas albumā, katrs vēl nospēlēja arī pa savai, un koncerts nedaudz vienā brīdī bija Prāva Vētras koncerts, citā brīdī Goran Gora koncerts, un vienā brīdī pat histēriski smieklīga improvizācijas teātra etīde.

Desmit!