Šis raksts noteikti būs interesantāks tiem, kas ir vai nu lasījuši grāmatu, vai arī redzējuši filmu (ne tik ļoti tiem, kas nav ne vienu ne otru, kā arī tiem, kas abus). Un nepārprotiet – filma man patika! Pirms filma iznāca, man likās, ka Hobits taču ir bērnu grāmata ar dažām lappusēm un daudz bildēm. Neesmu vienīgais, tāda atmiņa šķiet bija…
-
-
Nosaukums šim rakstam ir tik pat maldinošs, kā minētās filmas reklāmas rullītis. Virspusē filma ir par puiku, kas dzīvo Gare de Montparnasse stacijas tuneļos, un sākumā liekas, ka tā būs tāds Olivers Tvists, bet patiesībā no šī sižeta nekas daudz nav, un uz emocijām īpaši nepavelk, jauka un smuka, bet kaut kas pietrūka. Savukārt fonā filma ir zelta bedre ar…
-
Protams, ka mirst. Nesen kāds kolēģis izbrīnā izbolīja acis, uzzinājis, ka lielveikalos tik tiešām vairs nepārdod fotofilmu. Jā, man arī šķita, ka vēl nesen pie maksimas kasēm stāvēja arī kāds Kodak Gold (roka neceļas šo par filmu saukt), bet nekā – tādas tur sen jau vairs nav. Industrijā gan dzīvības pazīmes vēl reizēm ir manāmas. Relatīvi nesen Kodak izveidoja sēriju…
-
Interesants stāsts. 2009. gada oktobrī kāds Džons Malufs (John Maloof) neapmaksāto mantu glabātuvju izsolē nopērk skapīša saturu, un tur atrod vairāk kā simts tūkstošus melnbalto negatīvu, ļoti daudzus no tiem pat neattīstītus. Skapīša īpašniece ir bijusi kāda trīsdesmitajos gados dzimusi Viviana Meijere (Vivian Maier), kas no Francijas atbraukusi uz Ameriku strādāt par auklīti. Meitene turējusies viena, un savas bildes nevienam…
-
Gribēju uzrakstīt dažus vārdus par filmām, ko pēdējās dienās skatījāmies. Parasti tā nedaru, jo mums jau ir viens recenziju automāts (ja es neskatītos tos stulbos seriālus, varbūt es arī varētu skatīties tik daudz), bet reizēm gribas pareklamēt ko konkrētu. Otrkārt jau tas, ka es skatos tikai filmas, kuras man varētu patikt (to es daru balstoties uz Movielens.org ieteikumiem, kas ir…
-
Runa ir par fotofilmu skenēšanu. Bieži vien dzird runas par filmiņu atšķirīgajām krāsu īpašībām un toņiem – tas viss vairs sen nav aktuāli. Pat Kodak pats savos filmiņu aprakstos (Ektar un Portra) neko neraksta par krāsām, tikai par smalko graudu un cik viegli šīs filmiņas ir apstrādāt pēc skenēšanas, turklāt ka tā vajag darīt, un tas ir pareizais workflow solis.…
-
Braucienā uz dienvidameriku, man somā bija divas filmiņas. Katrai valstij pa vienai. Tās bija jūtīgas Fujifilm Natura 1600 filmiņas, kuras iepriekš biju pasūtijis no Japānas. Eiropā un ASV tādas nepārdod, tās pārdod galvenokārt komplektā ar Fuji Natura fotoaparātu, kurš tiek reklamēts kā “dabīgi skati bez flash” vai kaut kā tamlīdzīgi. Filmai esot ļoti labas krāsas un patīkams grauds. Katrā ziņā…