Un tā, ar svaigi remontētu auto, 140Ls nabagāki, devāmies tālāk. Ilgstošu diskusiju rezultātā bijām vienojušies par nebraukšanu uz Bosniju, jo tomēr bijām ar bērniem, un Zanei bija sākušās problēmas ar veselību – kas līdzīgs vēdera gripai. Brauciens pa maksas ceļu bija ātrs un viegls, bija jau krēsla kad braucām garām Novi Sad. Bijām nolēmuši nebraukt uz jau pazīstamo “Paradīzes dārza”…
-
-
Tuvojās vakars, un bija paredzēts apmesties turpat netālu no robežas esošajā pilsētā Bela Crkva. Iebraucot pilsētā uzreiz bija skaidrs, ka parasts miests te nav – kūsāja dzīvība, ielās bija pilns jauniešu, daudzi staigāja peldkostīmos un dvieļiem rokās. Uzreiz arī bija jūtams, ka esam citā valstī. Citas auto markas, citi uzraksti – interesanti, ka daudz uzrakstu ir gan latīņu burtiem, gan…
-
Nakšņojuši bijām Simeria pilsētas nomalē, blakus smago mašīnu stāvvietai, pilnīgi anonīmā un neizteiksmīgā vietā. Toties bez maksas, un ar jautrām vakariņām kartupeļu salātu un sangrijas noskaņās. No rīta devāmies Serbijas robežas virzienā, taču vēl joprojām līdzi vilkās sarežģītais uzdevums atrast ģeoslēpni ar pietiekami lielu kastīti, lai tur varētu ielikt līdzi iedoto transilvānijas ģeomonētu. Tas nebija viegli, jo līdz šim visas…
-
Dienu sākām ar izvākšanos no kempinga, un Carta ciema apskati. Tur bija klosteris, un bija jābūt geokastei. Izrādijās gan, ka koordinātes ir neprecīzas, un ved uz milzīgu akmeņu kaudzi, īpaši ilgi nemeklējām, jo kas gan var būt muļķīgāks kā rakāties tūkstošiem akmeņos, nezinot pat vai tā ir īstā vieta. Tālāk iegriezāmies benzīntankā, un uzsākām braucienu pa Transfagarasan ceļu, ko kādā…
-
Rīts bija fantastisks un mierpilns. Kamēr vēl agrs, izgāju pastaigāties un pafotografēt ciemu. Šīsdienas plāns bija apmeklēt Transilvānijas galvaspilsētu Sibiu, un apmesties kempingā netālu no Transfagarasan ceļa sākuma. Pirmā pietura bija Cluj Napoce pilsēta, kurā visai ilgstoši riņķojām ap centrālo laukumu meklējot parkingu, un kurā notika pikets par un pret drīz notiekošo referendumu (cik sapratu, kārtējais politiķis bija noziedzies, un…
-
Tikai no rīta varējām kārtīgi apskatīties kur esam nonākuši, un kā īsti izskatās upe, kurā Andrejs naktī peldējās. Rumānijā gaisotne bija pavisam savādāka. Lai arī Ukrainā man principā patika, un bija interesanti — Rumānija likās draudzīgāka, un atmosfēra bija ļoti relaksējoša un patīkama. Jutos kā viesmīlīgos laukos, un beidzot sajutu ka ir sācies atvaļinājums. Pirmās dienas bija paskrējušas vai nu…
-
Pienāca rīts. Olivers atrada televīzijas pulti, un ātri vien atrada “Barančik Šon” ukraiņu valodā. Pēc uzvārijām kafiju, un izmantojām iespēju pasēdēt internetos (kā jau normāli telefongīki). Kad viss bija izdarīts, savācām mantiņas, un devāmies uz pilsētu pastaigāties – bija sarunāts, ka mēs staigāsim, un kad būsim galā, atnāks tante lai paņemtu atslēgas. Ļvova ir jauka pilsēta, bet tai ir savas…
-
Braucienam kāds vēlējās radīt neskaitāmus šķēršļus. Vakarā pirms plānotās izbraukšanas mani apturēja policija, un nepamatoti sodīja par sarkanās gaismas šķērsošanu. Nākamajā rītā Andreja mašīnai uzradās bīstams defekts – brauciena laikā atlaižot gāzes pedāli, mašīna strauji mainīja trajektoriju uz kreiso pusi. Braukt ar tādu nevarēja, tāpēc strauji tika meklēts brīvdienās strādājošs serviss. Oranžajā garāžā tika vainots gultnis, kurš tika pieskrūvēts, un…