Patiesā fragmentācija

323074-android-fragmentation-infographic

Bija tādi laiki, kad Apple aizstāvji izmantoja maģisko vārdu “fragmentācija” kā vienu no argumentiem pret Android. Tajos laikos, Android versijas iznāca ātri, un bieži vien jaunās versijas neatbalstīja vecos telefonus. Lietotāji sūdzējās, ka iznāk jauns Android, taču viņiem ir liegts to instalēt. Protams, savā mērā tas notiek arī joprojām, mans Sony telefons oficiāli neko virs 4.0.3 neredzēs, lai arī liekot visādus Hacks tur var uzlikt arī jaunākas versijas.
Bet galdiņi ir pagriezušies, un iOS piekāš cilvēkus vēl ļaunāk nekā Android. Uz Android vismaz viss turpina strādāt, tu vienkārši neredzi jaunāko operētājsistēmu, un daudziem tas patiesi neinteresē.

iPhone 3G šobrīd oficiāli var uzlikt iOS 4.2.1, kura lai arī strādā, diezgan smagi bremsē. Taču uzinstalēt programmas šeit ir visai sarežģīti – gandrīz jebkura programma apgalvo, ka neatbalsta iOS4. Nemaz nerunājot par visai ātri strādājošo iOS3 – uzliekot to, palaist nevar gandrīz neko. Pastāv variants meklēt ne-Appstore programmu failus, tos krekot, un lietot to vecās versijas. Tiesa gan, tas izrādās nestrādā ar programmām, kuras darbojas onlainā (Twitter, Facebook, Instagram). Pat jaunākajā iOS 4.2.1 (kuru var uzlikt uz iPhone 3G) Instagram paziņo, ka tik vecu operētājsistēmu neatbalsta. Uzliekot vecāku Instagram versiju, tas paziņo, ka programma ir par vecu, lai varētu pieslēgties serveriem. Kas rezultātā ir maģiskais aplis.

Error_Your_version_of_Instagram_is_out_of_date_iPhone_3G_PierreP
Error_Your_version_of_Instagram_is_out_of_date_iPhone_3G_PierreP

Oficiāli uzinstalēt uz iPhone 3G nav iespējams neko – vismaz ne no AppStore. Pat Angry Birds paziņo, ka nedarbojas, jo telefonam nav OpenGL komponenšu kas ieviestas tikai iOS 4.3. Bet kā jau teicu, pastāv vairāki veidi kā to apiet (viens no tiem, ja iTunes agrāk ir veidojis Backup, tad no tā var uzinstalēt programmu backupotās vecās versijas. Darbosies tikai dažas, online servisu programmas var arī nestrādāt).

Te nu bija fragmentācija.

Android Tablet

Uz brīvdienām aizņēmos paspēlēties vienu no labākajiem Android tablešu datoriem – Samsung Galaxy Tab 2.0 7″. Principā ļoti līdzīgs Nexus 7 ar galveno atšķirību, ka Nexus ir nedaudz ātrāks, bet Galaxy Tab ir ar 3G. Tāpat arī Nexus nāk ar tīru Android 4.1 taču Galaxy nāk ar minimāli modificētu 4.0.3 (reāli no plika ICS atšķirību nav daudz).
Kamēr aparātu vajadzēja konfigurēt un piereģistrēt ar Android “vedni”, un lietot tikai operētājsistēmu – viss izskatās baigi labi. Taču tiklīdz sāku instalēt programmas – viss sāka iet uz leju.

Iebūvētā klaviatūra Latviski saprot ļoti slikti – vai nu nepareizi mēģina minēt manis rakstītos vārdus, un visu laiku izlabo uz ko nepareizu, vai arī to pilnībā jāatslēdz, un nepārtraukti jākļūdās rasktot. Tā kā uz telefona esmu nopircis SwiftKey klaviatūras programmu, kas ir vienkārši lieliska – tā mācās manu rakstīšanas stilu, un izlabo vārdus tikai uz tādiem, ko mēdzu lietot, tad gribēju uzinstalēt to arī šeit (tāpat arī kā uz iOS, arī Androidā nopirkās programmas var instalēt vairākās ierīcēs, ja tiek lietots tas pats Google Play konts). Liels bija mans pārsteigums, kad SwiftKey paziņoja, ka priekš Tablet datoriem ir jāpērk cita versija, kas maksā papildus 2.79Ls. Nu paldies.

Tālāk instalēju Twitter programmu. Oficiālajai programmai nav nekādu pielāgojumu lielajam 7″ ekrānam – tā vienkārši ir izstiepta. Nekādu priekšrocību ko dod papildus vieta. Ne kāds sāna menu, ne konteksta opciju. Pliks teksta sarasksts. Uzliku otru oficiālo programmu Tweetdeck (jā, šis arī tagad pieder pašiem Twitter) – tas pats. Milzīgs teksta saraksts ar neglītām pogām. Sānos nekādu podziņu, nekādu optimizāciju lielam ekrānam. Tas pats ar Plume, tas pats ar visām programmām. Beidzot atradu Tweetcaster, kas vismaz nedaudz izmanto sānu malas, taču kopumā arī šī programma ir visai drausmīgi dizainēta (īpaši galvenais menu, no kura man gandrīz slikti palika).

Piemēri:

Intereses pēc ielikšu dažas bildes ar iPad twitter programmām, salīdziniet iespējas un ekrāna piedāvātās vietas izmantojumu:

Tā turpinās ar visa tipa programmām. Pagaidām izskatās, ka priekš Android nav daudz programmu, kas tiešām izmanto lielāko ekrānu doto vietu. Viss ko redzu ir palielinātas telefonu programmas. Okei, karšu programmas ir patīkami lietot, tas pats Androzic un Locus izskatās lieliski, tās pagaidām ir vienīgās programmas, kuras ir patīkami lietot – kartēm arī labi noder lielais ekrāns, labāk orientēties vidē.

Lielākais šoks bija, kad vēlējos piespraust aparātu pie datora, lai tajā iekopētu palielu failu. Negribēju gaidīt Dropbox sinhronizāciju, un tas bija par lielu epastam. Izrādās, ka Samsung telefonos un planšetēs, pēc noklusējuma nav pieejams “Mass storage mode” (t.i. lai pieslēdzot datoram, aparāts uzrādītos kā disks). Ir tikai PTP un MTP režīmi. Lai šajos režīmos kaut ko varētu iekopēt, Android izstrādātājs piedāvā speciālu programmu, kas pieejama šeit. Tā arī neizdevās neko izdarīt ar šo programmu. Sākumā vairākas reizes tā apgalvoja, ka planšete nav pieslēgta, pēc tam kad beidzot to atrada, atteicās iekopēt jebkādus failus, jebkurā folderī. Ātri pameklējot internetā, uzzināju, ka praktiski neviens MacOS lietotājs tā arī nav iemācijies tur iekopēt failus, jo ir simtiem jautājumu par šo pašu nestrādājošo FileTransfer programmu.

Aplūkojiet šo skaistumu:

Es saprotu ka iPad arī nav pieejams diska režīmā, taču tur vismaz ir strādājošas metodes, kā failu iekopēt aparātā.

Par 7″ displeju – itkā ir parocīgi to turēt vienā rokā, tas ir tikai nedaudz lielāks par Kindle, taču visu laiku ir tāda saspiestības sajūta. Īsti piemērots interneta pārlūkošanai tas tomēr nav, vairāk ir sajūta, ka rokā ir liels telefons. iPad šajā ziņā šķiet nedaudz ērtāks – lielāku weblapas daļu var ērti lasīt. Galu galā arī tas, ka vertikāli 16:9 attiecības uz Nexus jūtas ļoti šauri. Filmām tas noteikti ir lielisks, bet internetam – ne pārāk.

Visādi citādi pagaidām vēl esmu vairāk vīlies nekā apmierināts. Aparāta korpuss ir plastmasīgs un neatstāj kvalitātes iespaidu. Baterija konstanti ir tukša, lai arī tā šķiet ka viņš konstanti ir piesprausts pie lādētāja. Kopumā man ir negatīvas sajūtas. Ierīcei ir tik daudz potenciāla, taču programmatūra pilnībā izgāžas.

Locus for Android

Locus ir lieliska karšu programma Android ierīcēm. Tā spēj praktiski visu, izņemot vienu būtisku lietu – tai nav normāla piesaistīto Rastra karšu atbalsta (Ozi explorer stilā). Vienīgais veids ir lietot MOBAC lai taisītu rastra kartes no visādiem online karšu servisiem (Google, Bing, OSM utt).
Citādi – tā ir perfekta. Tā attēlo online/offline kartes, tai pat ir offline OSM vektora karšu atbalsts, tā saprot Geocaching, māk tiešsaistē reģistrēt atrastos slēpņus, zīmē maršrutus, piedāvā pamata funkcijas slēpnošanas aprēķiniem un daudz ko vēl. Galu galā, tā pat māk pati ielādēt Openstreetmap kartes offline lietošanai – iezīmē reģionu, un spiež download (piemēram ierodoties svešā pilsētā, tiekot pie Wifi piekļuves punkta, var fiksi ielādēt apkārtnes karti, atslēgties, un doties ārā).

Programmai ir arī maksas versija, kas atbalsta vektoru kartes (strādā ātrāk, un aizņem pavisam maz vietas), maksas versijai ir arī daži citi plusi, un es uzskatu, ka to nelielo cenu ir vērts samaksāt.

Ņemot vērā, ka pagāja visai ilgs laiks kamēr es sapratu, kā funkcionē vektora karšu taisīšana šai programmai, vēlējos padalīties. Šoreiz sarežģītības pakāpe (gīkisms, ja vēlaties) ir daudz augstākā līmenī, nekā viens no iepriekšējajiem rakstiem par Geocaching aprakstu bildīšu ģenerēšanu.

Tā kā lietoju MacOS, tad raksts koncentrējas tieši uz šo operētājsistēmu, taču lietošanas instrukcija ir teju vai identiska arī pārējām operētājsistēmām.

Tātad Locus saprot vektoru kartes, kas iegūtas no Openstreetmap OSM failiem, kas ar OSMOSIS programmas un “Mapforge” spraudņa palīdzību pārtaisīti .MAP formātā.

Seko soli pa solim instrukcija:

  • Ielādējam Osmosis no šejienes.
  • Arhīva saturu ievietojam iekš /etc/osmosis
  • Iedodam skriptam tiesības chmod u+x osmosis
  • Ielādējam Mapforge Mapwriter spraudni no šejienes.
  • Spraudņa JAR failu ieliekam šādā Osmosis apakšfolderī folderī lib/default/
  • Izveidojam jaunu conf failu nano /config/osmosis-plugins.conf un ierakstam tajā org.mapsforge.map.writer.osmosis.MapFileWriterPluginLoader (izejam no nano ar ctrl+x)
  • Palielinam OSMOSIS/JAVA pieejamo atmiņu pievienojot rindiņu osmosis skriptā, komanda nano osmosis un tur ierakstam JAVACMD_OPTIONS=-Xmx1000m
  • Ielādējam LATVIA.OSM failu no piemēram Cloudmade
  • Lietojam komandu: ./osmosis --rx file=/Users/normis/Downloads/latvia.osm --mapfile-writer file=latvia.map bbox=55.5,20.6,58.08,28.3

bbox ir reģions kuru vajag konvertēt, minētajā komandā tas ir Latvijas aptuvenais reģions. citām valstīm to var atrast izmantojot šo linku, un mainot koordinātes tajā.

Tālāk redzēsiet ko līdzīgu šim:


sh-3.2# cd /etc/osmosis/bin
sh-3.2# ./osmosis --rx file=/Users/normis/Downloads/latvia.osm --mapfile-writer file=latvia.map bbox=55.5,20.6,58.08,28.03
Jun 28, 2012 10:02:12 AM org.openstreetmap.osmosis.core.Osmosis run
INFO: Osmosis Version 0.40.1
Jun 28, 2012 10:02:13 AM org.openstreetmap.osmosis.core.Osmosis run
INFO: Preparing pipeline.
INFO: estimated memory consumption: 605.72MB
Jun 28, 2012 10:07:07 AM org.openstreetmap.osmosis.core.Osmosis run
INFO: Pipeline complete.
Jun 28, 2012 10:07:07 AM org.openstreetmap.osmosis.core.Osmosis run
INFO: Total execution time: 295128 milliseconds.

Un te arī rezultāts, karte, kas pretēji rastra variantam (osm rastra variants latvijai aizņem pāris gigabaitus), aizņem tikai 23MB:

Un es jau nebūtu labais cilvēks, ja arī nepadalītos ar pašu .MAP failu, lai jums šis murgs nav jāatkārto. Protams tiklīdz dati novecos, vajadzēs jaunu failu, tad nu gan, nāciet atpakaļ un mācieties OSMOSIS.

Xperia Active

Nu jau pagājis labs laiciņš kopš pazaudēju veco sitamo nokiju, un aizvietoju ar relatīvi modernu Android telefonu. Nopirku to Oktobrī un šķiet ir pienācis laiks lai pastāstītu par reālu lietotāja pieredzi.
Lietoju telefonu ikdienā, tātad telefons ir man līdzi visur – braucot ar velosipēdu, ejot slēpņot, staigājot mežā. Telefons ir kritis neskaitāmi daudz reizes, arī izslīdot no rokas, braucot ar velosipēdu (jā jā, drošība un tā). Telefons ir mērcēts lietū, lietots ar netīrām rokām, un bieži vien nēsāts somas kabatā blakus atslēgām. Fiziski – telefons ir nevainojams. Komplektā tam nāca ekrāna aizsargs, bet es to noplēsu, un arī bez jebkādas plēves vēl šobrīd uz ekrāna nav atrodama neviena skramba (ja pagriež pret gaismu, kaut kādas niecīgas skrambiņas var saskatīt).

Vienīgais bojājums no neskaitāmaniem kritieniem (viens no tiem – cauri ledum uz asfalta peļķē. jā es zinu, esmu ļoti nevīžīgs pret telefoniem), ir saskrāpēts korpusa stūris. Īsi sakot, jā –  es šo telefonu varu ieteikt jebkādu āra aktivitāšu cienītājiem, nevīžīgiem cilvēkiem, un tādiem, kas nav pārliecināti, ka telefonu nenometīs zemē vismaz reizi mēnesī. Arī tādiem, kas bieži lieto telefonu ārpus telpām, īpaši mūsu rudeņos un ziemās, kad temperatūras maiņas nozīmē kondensātu, kad ārā līst, kad ārā ir auksti. Korpuss un ekrāns ir ļoiti izturīgi, aparāts patīkami gumijots un labi guļ rokā, ekrāns strādā arī ar slapjiem pirkstiem, vai pat zem ūdens.

Par tehniskajām iespējām – GPS ierīce šim telefonam ir fantastiski precīza. Nezinu kāpēc, iespējams arī dēļ barometra, kas palīdz koriģēt GPS augstumu. Veicu nelielu testu, izbraucot no darba uz mājām, 10Km garumā, salīdzinot telefonu ar Garmin 62s (viens no labākajiem modeļiem). Kļūdu bija aptuveni tik pat daudz cik Garminam, vietas atšķīrās, bet tas iespējams dēļ atšķirīgā novietojuma testa laikā. Kopumā biju ļoti pārsteigts. Kamera telefonam ir draņķīga fotogrāfijām, taču nezin kāpēc filmē visai labi. Kameras aizsargstikliņš atrodas visai dziļā padziļinājumā, tāpēc to ir ļoti grūti notīrīt, un tāpēc tas vienmēr ir aizmiglojies.

Uz Android ir pieejamas tādas lieliskas programmas kā Locus un Androzic, kurām uz iPhone diemžēl nav analogu (nemaz nerunājot par to, ka iPhone būtu miris jau trīs reizes, ja es viņu mētātu tāpat kā Sony). Ierīce darbojas ātri, izņemot interfeisa nesakārtotību un nelielo haosu Android pasaulē kā tādā, kopumā aparāts ir lietojams un nenožēloju pirkumu. Vienīgais kas nedauz reizēm traucē, ir mazais ekrāns. Ne dēļ tā, ka uz tā būtu par maz informācijas (nē, jo tam izšķirtspēja ir tāda pati kā fiziski lielākajiem konkurentiem Samsung Xcover un Motorola Defy), bet dēļ tā, ka grūti vertikālajā režīmā rakstīt uz QWERTY klaviatūras ar divām rokām.

Kopumā esmu apmierināts, un varu Sony Xperia Active ieteikt arī citiem.

Sporta statistikas sistēmas

Es katru dienu braucu uz darbu ar velosipēdu. Nu labi, varbūt jau vairs ne katru dienu, esmu kļuvis slinks. Katrā ziņā vasarā ar velosipēdu pārvietojos visai daudz. Reizēm gribas paskatīties cik tieši daudz un uz kurieni, bet mans velo dators ir noplīsis, turklāt jebkurā gadījumā tas rāda tikai attālumus. Tad nu palīgā nāk vai nu GPS ierīce, vai gudrais telefons. Gudrajiem telefoniem ir ļoti daudz sporta uzskaites sistēmu, izmēģināju vairākas.
Interesanti, ka manam Xperia Active, gluži kā manam Garmin 62s GPS aparātam, abiem ir ANT+ sensoru atbalsts. Tas nozīmē, ka bez vadiem var pieslēgt velo mīšanās sensoru, ātruma sensoru, sirds ritma sensoru, un daudzus citus. Man gan tādu nav, taču jāpiemin, ka šīs interneta uzskaites sistēmas šos datus prot interpretēt.

Kas gan bija liela vilšanās, ir fakts, ka nodedzināto kaloriju aprēķinā neviena no zemāk apskatītajām sistēmām šos sensorus neņem vērā, bet tas vēl nav viss. Aprēķins ir tik triviāls, ka tā lietderība nesniedzas tālāk par ziņkārīgu interesi. Proti, Endomondo ņem vērā tikai distanci, cilvēka svaru un sporta veidu (Calorie consumption in kcal = 0.8 kcal * 75 kg * 5 km). Runkeeper vismaz ņem vērā arī laiku un augstuma izmaiņas (kalni), taču ne visai jēdzīgā veidā – ja patērē mazāk laika, tātad esi sadedzinājis mazāk kaloriju.

Taču kā tas var būt jēdzīgi? Pārbaudei es 10km nobraucu 30 minūtēs, un nākamajā dienā 45 minūtēs – visas no testētajām sistēmām domā, ka 45 minūšu brauciens nodedzināja vairāk kaloriju, jo es braucu par 15 minūtēm ilgāk. Nemaz neņemot vērā faktu, ka es iepriekš braucu kā plēsts, bet nākamajā dienā praktiski ripinājos un nepielietoju nekādas pūles.

Garmin Connect vispār neveic nekādus aprēķinus, jo viņiem aprēķinus veic pašas ierīces. Nav obligāti jālieto viņu ierīce, pietiek ielādēt GPX failu no jebkuras ierīces , taču tad calories lauciņš būs tukšs. Ja no kādas citas sistēmas importē TCX failu, tad kaloriju vērtība ienesīsies līdzi (TCX ir tādi kā GPX tikai ar fitnesa datiem papildus), piemēram noderīgi migrējot no Endomondo. Mans Garmin aparāts kaloriju aprēķinus neveic, tāpēc viņu aprēķinu jēdzīgumu nevarēju pārbaudīt.

Papildināts: Izrādās Garmin pirms dažām dienām publicējis arī savu Android programmu, taču tā maksā 51 santīmu (nav bezmaksas). Nepatīk man maksāt par to, ko citi dod bez maksas, taču pārbaudīšu šo programmu jebkurā gadījumā.

Īsi sakot, visas sistēmas ir interesanti realizētas vizuāli, taču praktiska jēga ir maza. Tie ir tikai uzskaites dati, to vai tava sirdsdarbības izmaiņa, vai papildus slodze, tiešām ko deva organismam treniņa nolūkos – to tev atliek izdomāt pašam. Interesants arī fakts, ka katrai no sistēmām ir sava triviālā formula, jo uz vienu un to pašu GPX failu, un vienu un to pašu norādīto svaru, katra sistēma deva city kaloriju skaitli. Endomondo bija konservatīvākais no visiem.

Vizuāli man visvairāk patīk Garmin, visai labs ir arī Endomondo, taču Endomondo vinnē dēļ iespējas treniņus no Android/iPhone pa taisno ielādēt sistēmā, brauciena laikā. Garmin gadījumā vajadzīgs dators un vads.

Te pārskats ar bildītēm:

sportypal

Manis androidizācija

Mobilo telefonu es lietoju kopš 2001. gada. Nevarētu teikt, ka sāku ātri. Pirms manis bija daudz drosmīgāki pionieri ar Philips Diga, Motorola Startac, Nokia 101 un tamlīdzīgi. Bet man pēc vidusskolas uzdāvināja pavisam klasisko Nokia 5110, un uz to brīdi tas bija salīdzinoši moderns. Pēc tam man ir bijuši Nokia 3210, dažādi aizdoti telefoni, tajā skaitā minētais Nokia 101 ķieģelis, un rinda neatminamu Nokia telefonu uz īsiem periodiem. Kādā brīdī man pat aizdeva toreiz supermodernu Siemens telefonu ar četrām krāsām, kuras knapi varēja pamanīt, un neviens nesaprata priekš kam telefonā krāsas, jo tās neko nedod.
Pārtinam laiku desmit gadus uz priekšu.

Kopš geocaching pasākumā nostulbojos un ar iPhone 3Gs iekritu purvā, veiksmīgi ieturēju pamatīgu ne-gudrā telefona periodu. Nokia 3720 tajā brīdī šķita ļoti atbilstošs situācijai, jo biju sapratis, ka smartphone tomēr vairāk atbilst cilvēkiem, kas brauc uz darbu ar auto, iekāpj un izkāpj no auto siltās telpās, un nekādā gadījumā lietus laikā pie 5C temperatūras uz darbu nebrauc ar velosipēdu.

Bet nu tad es lidostā pazaudēju savu uzticamo sitamo nokiju, un pienāca brīdis meklēt jaunu telefonu. Jau biju pamanījis, ka no modernajiem gudrofoniem ir divi labi varianti priekš manis – Motorola Defy+ un Sony Xperia Active. Vēl tika anonsēts dubļiem draudzīgs Samsung telefons, bet tas tā arī tirgū nav parādijies. Dzīvē aptaustīju vecāko Defy (ne plus) modeli, tad aizbraucu uz Bite salonu apskatīties Sony telefonu, un otrais man iepatikās labāk.

Pārsteigums gan bija par to, cik tas aparātiņš ir maziņš. Tiešām daudz mazāks par visiem pārējiem Android OS darbinātajiem telefoniem. Bet es to uzskatu par plusu, jo visu ekrānu varu aizsniegt ar īkšķi, ja brīva ir tikai viena roka. Korpuss ir patīkami gumijots un neslīd uz gludām virsmām.

Interesanti, kas man arī patika, ir ka telefons jau no kastītes nāk komplektēts ar ekrāna aizsargplēvi. Tas ir labi, jo pirmā lieta ko visi smarphone lietotāji izdara jebkurā gadījumā – nopērk to plēvi. Knapi redzama, bet tur viņa ir:

Fiziski, telefons mani apmierina. Korpuss ir labi nostrādāts, un par to neko nevaru sūdzēties. Patīkami, ka ierīcē ir visai labs GPS (pārbaudīts), kompass, ANT+ bezvadu iespēja (ja gadījumā kādreiz nopirkšu Garmin velo sensorus), soļu skaitītājs, un pat barometrs. Telefons tik tiešām ir ūdens izturīgs – pārbaudīju iespēju noslīcināt telefonu vannā, un tas ļoti labi turpina strādāt arī zem ūdens. Arī ar slapju ekrānu skārienjūtīgums nemainās. Ja ir kādas nelielas sūdzības, tad tās ir tikai ar operētājsistēmu, bet arī tie ir sīkumi.

Baterija dzīvo no vienas līdz divām dienām aktīvi spēlējoties ar GPS un datu pārraidi, protams liekas maz, bet ja es visu to pašu varētu izdarīt ar savu Nokia, domāju viņa arī tik pat īsi dzīvotu. Ja es to telefonu tāpat kā Nokia 3720 turētu kabatā un nelietotu, baterijas laiks būtu normālāks.

Labi, par Android kā tādu. Nepārprotiet mani, es negribu lai viņš būtu iPhone. Es vienkārši skatos uz to no lietotāja perspektīvas.

Galvenokārt man nepatīk Sony Ericsson attieksme – paņemt standarta Android OS, un uzmest tur virsū dažas riebīgas un nenostrādātas fitnesa programmas un pilnībā aizmirst par reklamēto barometru un tam neiedot nevienu pašu programmu. Ir sajūta ka softiskā ziņā telefons atstāts ar domu “gan jau strādās”. Protams – daudziem android gīkiem tas neinteresē, momentā aizvāks orģinālo operētājssitēmu un uzliks kaut kādu haku/modu/rūtu. Es neesmu tāds, man nepieciešams “the full experience”, es izņemu telefonu no kastītes, un es vēlos lai viņš strādā labi.

Katrā programmā pogas funkcionē savādāk. Vienā “back” poga aizver programmu, vienā tā tikai aiziet uz iepriekšējo menu, citā tā programmu neaizver, taču atver kaut ko pavisam citu. Tekstu un vārdus iezīmēt un kopēt var kā nu kur, piemēram atverot Twitter ziņu oficiālajā programmā, nav iespējams nokopēt tekstu lai to pēcāk ieliktu google. To šķiet šajā programmā var izdarī tikai rediģējamos lauciņos. Par tiem – ja kādā lauciņā var rakstīt, tajā maldinoši mirgo kursors, kas liek domāt ka jau pa taisno var rakstīt, bet nē – tāpat tur ir konkrēti jāiebaksta. Klausoties mūziku un refreshojot twitter, skaņa noraustās jo programma iebremzē sistēmu (laikam?). Bieži vien, nospiežot interfeisa elementu, nav absolūti nekādas reakcijas, gribu jau nospiest vēlreiz, bet tomēr darbība notiek. Ik pa brīdim gribot kaut ko izdarīt ātri, ir visādas aiztures un aizrīšanās. Šis nav jaudas jautājums, tādu lietu gan es, gan citi, ir novērojuši visiem Android telefoniem. Iespējams, cilvēkiem, kuriem tas ir vai nu pirmais smartphone, vai arī kuri nekad nav lietojuši aizliegto augli, tas šķiet normāli.

Arī pats (vismaz defaultais) interfeiss ir visai murgains. Tagad jau esmu pieradis, bet nu murgs tas ir joprojām. Cik veidos tu vari tikt pie programmām? Ir galvenais desktops, kuram ir vēl divi tādi pa kreisi un trīs la labi. Tad ir kas līdzīgs expose, kas tos visus parāda vienlaicīgi. Tad ir poga uz “visām programmām” alfabētiski. Tad ir poga uz pēdējām lietotajām programmām. Tad ir kaut kādi maģiskie stūrīši kur var iebāzt šõrtkatus. Nu jā, kustomizēt te var ne pa jokam, bet tas ir kā tev pārdot automašīnu bez salona, un komplektā iedot astoņpadsmit salonu apdares iepakojumus un divus spaiņus ar skrūvgriežiem ar tekstu “bet mēs tev iedevām vairāk izvēles nekā konkurents!”

Un domājāt, ka Android pasaulē viss ir baigi lēti? Nekā nebija, visas Android Market programmas kurām ir kaut kāda funkcionalitāte maksā divi lati. Protams, uzlauzt visu ko var, arī pie iPhone programmām var tikt nemaksājot, bet that’s not the point. Tas nenozīmē, ka programmas ir sliktas, nē – te ir daudz ļoti interesantu un noderīgu programmu, kurām līdzīgas uz iPhone redzējis neesmu. Priekš Geocaching šeit arī ir labāka izvēle, un programmas (C:Geo, Locus, GCC) ir vienkārši lieliskas. Arī Androzic ar OZI explorer kartēm ir super programma, ja vien tik bieži nekārtos un nekrešotu. Jā, uzrakstu “Programmu nācās aizvērt spraudņa android.crap.crap.xxx dēļ” es esmu jau iemācijies aizvērt un spiest “relaunch” ātrāk nekā pamanīt.

Īsi sakot Android dod daudz iespēju, to var visādi pielāgot, pārtaisīt un izstrādātājiem ir dotas plašas izklaides iespējas, taču tas nāk ar savu cenu. Nekas nav standartizēts, programmas ir dažādas kā lieldienu olas, daudzas no tām ir nestabilas, citas – bremzē sistēmu. Interfeiss ir murgains, ikonas pārsvarā neglītas. Programmu vērtējumiem Market laikam uzticēties vispār nav jēgas, jo tas ir tirgus lokālais variants, un pat ja programmu ārzemēs novilkuši 500000 cilvēku, pie mums to uzlicis tikai Juris un Andris, un “vidējais” vērtējums ir 2*.

Pierast pie tā var. Esmu jau pieradis. Rēķinos ar to kuras programmas nedrīkst lais paraleli, kādas funkcijas labāk neveikt kuros brīžos, un principā jau viss strādā. Katrā ziņā labāk nekā uz tās Nokia ar savu Symbian 40.

Android telefonos ir kā Linux uz PC lietotāja datoriem. Tam ir daudz iespēju, bet tās nāk ar lietojamības cenu. Kāpēc? Jo nav kontroles. Visi var darīt visu. Un ja nav centralizētas kontroles un atbildībs, nekas līdz galam netiek padarīts. With great power, comes great responsibility. Un šeit tās nav.

Papildināts: Nepārprotiet mani, es esmu kopumā ļoti apmierināts ar pirkumu. Aparāts ir kvalitatīvs, rokās turot ir viengabalainuma un kvalitātes sajūta. Es ceru ka softiskās problēmas ar laiku izlabos atjauninājumi. Telefons ir milzīgs lēciens no nožēlojamās nokijas. Taču, ja būtu iespējams iegādāties ūdenī gremdējamu, un pret sitieniem drošu iPhone (bez vajadzības pēc speciāla korpusa), es tomēr ņemtu to.