Atā kāzas ir galāAiziet pēdējie viesi, Paliek tas, kas ir pienaglots Paliek tas, kas ir piesiets Atā kāzas ir galā Aizveram durvis atvadoties Paliekam atkal divatā Paliekam spogulī raugoties Spogulī raugoties — Hospitāļu Iela Agrāk šo dziesmu dzirdot vienmēr nodomāju, ka to noteikti būs jānospēlē pēc kāzām. Diemžēl gan nesanāca. Bet nekas, tāpēc jau ir blogs. Dziesma ir skaista, un…
-
-
Vakar nu gan bija viena tizla diena. Sākās protams ar to, ka kolēģis padarīja datoru nelietojamu (skat. iepriekšējo rakstu). Tad biju domājis braukt attīstīt izfotografēto filmiņu, bet īsteni amatieriskā vīzē pamanījos nepareizi veikt filmas attīšanas procesu, un atverot vāciņu, savu pirmo, loloto filmu, acīm redzami izgaismoju. Man gan ir tāda neliela cerība, ka kādu kadru vēl varēs glābt, bet nu…
-
Šodien ceļā uz māju izdevās pieķert Sigur Ros dalībniekus Kjarri un Jonsi, kuri pa brīvības pieminekļa rajonu braukalēja ar smukiem saliekamajiem velosipēdiem. Patiesībā tieši dēļ velosipēdiem mēs šos arī pamanījām. Saņēmāmies un aizbraucām līdz viņiem, un sarunājām nofotografēties. Līdz ar to manā filmu aparātā vēl ir arī tāda bilde. Izrādās ka viņi meklēja kādus labus antikvariātus, līdz ar to ieteicām…
-
Ņemot vērā, ka pēc aptuveni divām nedēļām man jāpiedalās vienās kāzās (nu patiesībā tās ir manējās), tad nācās iet un meklēt uzvalku, kas patiktu arī man pašam. Jau iepriekš esmu teicis, ka uzvalki nav manas mīļākās drēbes, un diez vai ietu strādāt kompānijā kur tādā jāstaigā katru dienu, pat ja man maksātu divreiz vairāk. Līdz ar to izstaigājām visus Rīgas…
-
Jā, interesanti. Būtībā notiek daudz un dažādas lietas, bet blogā rakstīt slinkums. Daļēji tādēļ, ka kopš vakardienas guļu mājās ar kautkādu gripai līdzīgu vīrusu un jūtos visai draņķīgi. Citādi jau būtu uzrakstījis par to, ka man ļoti patika Prāta Vētras koncerts, ka noskatījāmies Sous Le Sable (par ko Kaže visai labi uzrakstīja), par to ka piebeidzām seriāla 24 pirmo sezonu,…
-
Šodien pirmo reizi pēc lielā pārtraukuma uz darbu braucu ar velosipēdu. Temperatūra nedaudz zem nulles, asfalts klāts ar plānu sarmas kārtiņu kas patīkami kraukšķ, izņemot vietas kur ienaidnieks sētnieks sakaisījis sāli. Tajās vietās neiet neviens – ne es ar riteni, ne cilvēki kuriem rūp savi apavi. Aukstais gaiss nedaudz kož vaigos kad uzmanīgi ripinos lejā no vanšu tilta, ik pa…
-
Par ko rakstīt blogā? Par ko vispār cilvēki mēdz rakstīt? Un kam tāds blogs ir vajadzīgs? Interesanti, es teorētiski rakstu šo blogu jau vismaz piecus gadus, bet joprojām man nav skaidrības kapēc es to daru. Iespējams cilvēkam ir kāda iekšēja vēlme darīt pasaulei zināmu – redzat, es te esmu! Arī esmu cilvēks un arī man ir intereses un nodarbes. Tāds…
-
Nakts vidū pamodos, pats nesapratu no kā. Ievēroju ka arī Nora pamodusies. Paskatījos pulkstenī – gandrīz trīs. Nedaudz ieklausoties, sapratu kas mūs pamodinājis. Blakus dzīvoklī aiz sienas risinājās tas ko angliski nosauktu par wild sex un skaņas no tā bija atbilstoša žanra filmas cienīgas. Kādu brīdi paklausījos, nedaudz nobrīnijos par sievietes krāšņo skaņu repertuāru, tad aizmigu.
-
Šoreiz gan stipri lokālā izpratnē. Liekas atgriežoties no siltajām zemēm visai drēgnajā Latvijā esmu pamatīgi apaukstējies. Guļu mājās un veseļojos. Garlaicība ir lāsts. Jebkas ir labāks par to.
-
Vakardienas notikums. Stāvot rindā pie kases Stokmann veikalā priekšā stāvošā sieviete pērk šalli. Kasiere paziņo “178Ls, vai tas būs viss?” Sieviete dod kredītkarti – “vai … es ceru ka man tur pietiks naudiņas…” ? Jautājums – kādās situācijās cilvēks var uzdot šādu jautājumu? Vai tiešām cilvēks kas pērk šalli par 178Ls kontā glabā piemēram tikai aptuveni 190ls, tā ka varētu…