Kad tviterī ierakstam aptrūkstas vietas, es vai nu cenšos saīsināt domu, vai sadalu to vairākos tvītos, bet te šodien iedomājos, ka man vispār kādreiz bija blogs. Gribēju īsi par automašīnām. Pirmās mašīnas man bija skaļi un rūcoši dīzeļi. Daži pat dūmoja. Bija man viens džips, tad otrs džips. Pa vidu bija passāts. Tas gan arī grabēja un rīstījās, īpaši ziemas…
-
-
Katru ceļojuma aprakstu iesāku ar pāris teikumiem par to, kā nonācām līdz domai braukt uz konkrētajām valstīm. Laikam jau nav noslēpums, ka mums ar Noru sirdij tuvākā pasaules daļa ir tieši Āzija. Tajā ir silti, droši un nav īpaši dārgi. Cilvēki ir jauki un ēdieni ir garšīgi. Skatoties pasaules kartē, kur atzīmēju savus braucienus, bija visai uzkrītoši plankumi – nebiju…
-
Sveiciens vīrietim ar smieklīgo frizūru, tu man devi materiālu bloga ierakstam. Savā ziņā, tu tagad esi nedaudz slavens. Kad ar Noru runājām par elektroskūteriem, viņa bija visai skeptiska. Tu tur stāvi, nekusties, salsti. Taču tas, kas no viņas minētā man visvairāk iepatikās — elektroskūteri ir laba ziņa visu totāli ienīstajiem velosipēdistiem. “Iedomājies, kas notiks, kad šie te sāks zummerēt apkārt…
-
Nolēmu iedzīvināt šo blogu, lai ierakstītu pāris pārdomas par pakalpojumu, kuram ir perspektīvas, bet kur gribētos arī redzēt uzlabojumus. Ievēroju, ka vecrīgā pie Rīgas Domes stāv elektro skūteris (vairs nav modē tos saukt par skrejriteņiem) ar uzrakstu ATOM. Virsū arī mājaslpas adrese www.rideatom.com, bijām divatā ar Noru, bet uz velosipēdiem, taču redzētais transporta līdzeklis tā ieintriģēja, ka nolēmām vienu velosipēdu…
-
Pirms šī brauciena ievēroju, ka cilvēki dalās divās daļās. Tie, kuri Uzbekistānu sauc par Uzbekiju un zin tikai to, ka tā ir bijusī Padomju republika, kuras galvaspilsētā Taškentā ir karsti … un tad ir daži citi, par kuriem sapratīsiet, izlasot šo rakstu. Kaut kādu laiku atpakaļ, es noteikti biju pie pirmajiem, jo tik tiešām, nezināju par šo valsti itin neko.…
-
Tā nu es te lēnām krāsoju pasaules karti un secinu, ka dzīvoju tieši blakus dažādām valstīm, kurās nekad neesmu bijis. Gluži kā sākumā bija ar Ķīnu, arī ar Krieviju un Baltkrieviju man agrāk bija saspīlētas aizspriedumu attiecības. Atlika komendējumā aizbraukt uz Maskavu un nu maisam gals vaļā. Izrādās krieviski runāt vēl protu un ir pagājis kaut kāds noilgums, kad bijušās…
-
Ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc nepieciešams pirkt dārgu un šķietami nevajadzīgu lietu – putekļusūcēju robotu. Tagad, kad pašam ir jau otrais, nolēmu padalīties ar pieredzi. Pirmkārt, kāpēc. Jā, roboti brauc uz baterijām un sūc ne īpaši spēcīgi, taču lielākie ieguvumi ir divi: viņi to dara katru dienu, līdz ar to grīda nemaz nekļūst netīra (viņi to konstanti uztur perfekti tīru);…
-
Vakardien klausījos interneta raidījumu, kurā Malcolm Gladwell stāstīja par cilvēka atmiņām un to, ka pat katru gadu liekot tev atstāstīt konkrētu notikumu no pagātnes, tavs stāsts katru reizi izmainīsies pat par sešdesmit procentiem, līdz beigās detaļas būs izmainījušās un saplūdušas kopā. Tev pašam gan liksies, ka visu atceries tik pat skaidri kā iepriekš. Iesaku to noklausīties, daži no pētījumiem mani…
-
Pats Mapungubwe parks bija manāmi atšķirīgs. Daudz akmeņaināks un ar mazāk kokiem, kā arī, protams, mazāks. To izmēru gan ļoti nejūt, jo tāpat jau dienas laikā ļoti tālu neaizbrauksi, ja atļauts tikai 30km/h. Šajā parkā gan nekur nav asfalta un ir daudz grūtāk braukt ar vieglo auto (tehniski gan mums bija krosovers, kas ir nedaudz augstāks par prastu vieglo auto),…
-
No Rīgas izlidojām absolūti pieklājīgos pulkstens trijos dienā, tāpēc nebija jāceļas agri vai jāsteidzas. Mūsu pirmais lidojums bija ar AirBaltic jauno CS300 lidmašīnu līdz Parīzes CDG lidostai, turklāt, tā kā savienotā biļete bija pirkta no AirFrance, arī pirmajā lidojumā saņēmām ēdienu un ūdeni. Pati Šarla de Golla lidosta nav no foršākajām Eiropas lidostām, jo te itin viegli var apmaldīties un…