Ķiveres

Esmu pamanījis, ka visai daudz velosipēdistu ir izteikti noraidoši pret ķiveru lietošanu ikdienas braukšanā. Daži argumentē ar to, ka pareizi iekārtotā pilsētā nebūtu jābūt nepieciešamībai valkāt ķiveri, citi atkal ir skeptiski pret to, vai ķivere vispār var palīdzēt, ja tevi nones simts kilometros stundā lidojoša metāla kaste (automašīna).

Arī es ilgus gadus nevalkāju ķiveri, taču, kad vairākas reizes nācās saskarties ar situācijām, kur ķivere būtu glābusi no galvas traumām, pārkāpu aizspriedumiem un tagad bez ķiveres nebraucu itin nekur.

Patiesība ir tāda, ka Rīga šobrīd nav gājējiem un velosipēdiem draudzīga un ir naivi cerēt, ka drīz tāda kļūs. Automašīnai nav jābrauc ar 90km/h lai tevi nobrauktu, pietiek ar pēkšņi atvērtām durvīm, kurās tu ielidosi savā velosipēdista ātrumā, pārsitot pieri vai salaužot rokas. Man piemēram ir gadījies krist uz Čaka ielas, vienkārši plakaniski uz asfalta — mani pat nenotrieca. Pārsitu galvu tā, ka iztecēja kāds litrs asiņu. Ķivere mani būtu pasargājusi.

Kas vēl interesanti, daudzi piesauc statistiku, kur ķiveru valkātāji biežāk cieš traumas kā ķiveru nevalkātāji. Tam ir gluži vienkāršs skaidrojums. Ķiveres parasti lieto tie, kas brauc pa ielām un šosejām, sportisti un tādi, kuri brauc daudz. Tiem, protams, ir lielāks risks nokļūt avārijas situācijās, turpretī tie, kuri brauc bez ķiverēm ir svētdienas braucēji vai tādi, kas brauc pārsimt metrus no mājas līdz parkam.

Ja ķivere ir viegla un ērta, pie tās pierod un to nejūt. Galu galā, ķiveres lietošana noteikti ir vismaz tik pat droša kā nevalkāšana, vai drošāka. Tad kāpēc ne?