Travel

ASV 8: Epilogs

Ir dažādi veidi kā ceļot. Mēs paši reti pieturamies pie vienas sistēmas. Esam ceļojuši ar auto, ar kemperi, ar sabiedrisko transportu. Reizēm guļam viesnīcās, citreiz hosteļos, arī pie zimmer-frei tantēm Vācijā, kā arī kempingos teltīs. Katra veida ceļojumam ir savas labās un sliktās puses, reizēm nākas izvēlēties starp komfortu un cenu, citreiz vienkārši gribas ērtības, bet citreiz – dzīvot kopā ar vietējiem un ēst uz ielas.

ASV ceļojums noteikti bija pats dārgākais mūsu ceļošanas pieredzē, daļēji jo Kalifornija ir ASV dārgākais štats, bet daļēji arī dēļ mūsu pašu izvēlēm. Gribējām “civilizēto” braucienu, gribējām Disnejlendu, komfortablu auto. Āzijā mēs ceļojam pavisam atšķirīgi. Līdz ar to, šis brauciens nebūs atkārtojams katram lasītājam, taču ceru, ka noderēs dažas idejas un resursi.

Plānošana nav vienkārša. Esam satikuši cilvēkus, kuri ir pamatīgi vīlušies pēc ceļojuma ar bērnu, taču visas problēmas rodas plānošanā. Kaut kas nav paredzēts, par kaut ko ir aizmirsts. Nav runa par katras minūtes ieplānošanu, drīzāk par visu aspektu apsvēršanu un sagatavotību negaidītiem apstākļiem. Piemēram, nav problēma nerezervēt viesnīcas un uz aklo doties ar sabiedrisko transportu uz nejauši izvēlētu pilsētu, taču jāpadomā, kas būs, ja neatradīsiet viesnīcu, kuros rajonos tādas visticamāk ir lielākā skaitā, kāds būs rezerves plāns, kā izklaidēsiet bērnu, kad būs jau tumšs un gribēsies gulēt.

Ceļojumus uz ASV šobrīd apgrūtina dolāra un eiro attiecība, kas nupat jau tuvojas 1:1. Tāpēc lai nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, labāk plānojiet pesimistiski, rēķinot ka 1USD = 1EUR. Ja nokritīsies zemāk, būs tikai patīkami.

Mēģināšu aprakstīt plānošanas skeletu, tādu kā izejas kodu, secīgi.

Ideja

Ceļojums vienmēr sākas ar ideju. Aizbraukt uz konkrētu valsti vēlme ir vienmēr, taču ceļojums sākas tad, kad ir konkrēta doma, ko vēlies redzēt. Es vienu dienu nolēmu, ka vēlos aizbraukt uz Josemītu ieleju. Apskatījos kartē kādas ir tuvākās pilsētas, ka tur ir vēl daži nacionālie parki. Sapratu, ka uz Lasvegasu un Losandželosu no Rīgas ir lētākie lidojumi. Apsvēru cik dienas varētu ņemt atvaļinājumā, uzmetu uz Google Maps apli ar vēlamo maršrutu un parēķināju, cik kilometrus dienā iespējams bez stresa nobraukt ar auto. Sapratu, ka vietām apskates vietu ir vairāk, vietām mazāk – tajās nāktos braukt garākus gabalus. Nedaudz paregulēju maršrutu, lai pārbraucieni ir vienmērīgāki un nav jābrauc visu dienu.

Tālāk apskatījos kādi klimatiskie apstākļi parasti ir paredzamajā laikā. Sapratu, ka Aprīlī vēl ir pārāk auksti, tāpēc domās pārcēlu ceļojumu uz Maiju.

Sāku rakstīt teksta formā, aptuveno plānu pa dienām, tukšas atstājot dienas, kad nebija zināms ko darīsim. Pamazām pārbīdot un aizpildot dienas, plāns arī izveidojās.

Parasti dienas plāns bija brokastis, brauciens, pēcpusdiena un vakarpuse brīvi, nakšņošana. Daži izvēlas braucienu veikt vakarā un vietu apskatīt priekšpusdienā, īsti nezinu kā ir labāk, esam darījuši dažādi.

Lidojumi

Lidmašīnas biļešu meklēšanai izmantoju vairākus resursus, Kayak, Skyscanner, Matrix. Pēdējais kaut kā patīk vislabāk, jo tur iespējams ierakstīt izlidošanas un ierašanās lidostas atdalītas ar komatiem, ja nav svarīgi no kurienes lidot (reizēm ar auto ir lētāk aizbraukt uz Kauņu un lidot no turienes). Otrkārt, ir iespējams norādīt nekonkrētus izlidošanas datumus, piemēram “lidojumi maijā no Rīgas uz LAX, LAS vai SFO, ar ilgumu no 10-16 dienām”.

Secinājām, ka Maijā lidmašīnu biļetes ir ārkārtīgi dārgas, tāpēc domu uz brīdi pieturējām un neko nedarījām. Kad sapratu, ka ik pa 3-4 dienām cenas mainās, Kayakam uzdevu sūtīt epastus, kad cena krītas. Kādā naktī atnāca ziņa, ka vairākām aviokompānijām cena ir nokritusies par saviem 30%. Veicām visu kombināciju meklēšanas vēlreiz, beigās gandrīz nopirkām biļetes AirFrance mājaslapā, taču kaut kāda sistēmas gļuka dēļ, maksājums netika pieņemts. Kamēr lādējos un meklēju citus maksājumu veidus, meklētājā pamanīju, ka Finnair ir cenu nometis vēl zemāk. Tā arī tikām pie biļetēm.

Kempingi

Tā kā viss brauciens koncentrējās uz nacionālajiem parkiem, kurus gribējām apskatīt vairāk nekā tikai ieskrienot uz dažām stundām, plāns bija palikt tajos ar nakšņošanu teltī. Visos parkos ir telšu kempingi, taču secināju, ka tajos ieteicams vietas rezervēt. Bija vēl tikai februāris, vairāki mēneši pirms brauciena, taču pēkšņi izlasīju, ka pēc rezervēšanas atvēršanās, kas notiek Februārī, vietas pazūd stundu laikā. Secināju, ka rezervācija atveras tieši tajā pašā dienā, kurā šo lasīju.

Problēma ar šādu rezervēšanas nepieciešamību protams ir tāda, ka jāzin kurā konkrēti datumā būsi konkrētā dienā. Piemēram, kad secināju, ka kādā no parkiem vairs nemaz nav vietas, plāns jau bija nedaudz jāmaina. Pa vidu kempingiem, ieplānoju arī dienu viesnīcā Lasvegasā, lai ir iespēja ieiet dušā un pastaigāt pa pilsētu tīrākās drēbēs.

Kempingu rezervēšana notiek divās mājaslapās, Recreation.gov ir tikai oficiālie nacionālo parku kempingi, savukārt Reserveamerica ir arī privātie, kuri gan bieži ir dārgāki. Viena nakts teltī maksā 15-20$, atkarībā no parka. Cenā iekļauti visi cilvēki, telts un auto stāvvieta pie telts. Cenā nav iekļauta ieeja nacionālajā parkā – nacionālo parku abonenta karti iespējams nopirkt arī Rīgā no rokas, jo katru karti iespējams izmantot divi cilvēki – cenai Rīgā vajadzētu būt ap 35-40$ un šāda plastikāta karte dod iespēju visai ģimenei ar vienu auto iekļūt jebkurā “National” dabas parkā, visā periodā, kas minēts uz kartiņas. Orģinālā cena ir 80$

Telts

Gandrīz visas naktis gulējām teltī. Telti vedām līdzi no Latvijas, jo mums ir ļoti kompakta un viegla telts, kuru var sapakot volejbola bumbas izmēra somā un iebāzt mugursomas apakšpusē. Bija grūti saprast kādus guļammaisus vajadzēs, jo temperatūras prognozes ik dienas mainījās. Brīžiem solīja naktīs +15 grādus, bet pēdējās dienās uznāca kaut kāda lielā rietumkrasta apokalipse un vidējās temperatūras visā mūsu braucienā bija kādus 10 grādus zem normas. Tāpēc nācās ar steigu iegādāties jaunus guļammaisus. Šobrīd ASV dolārs ir ļoti spēcīgs, tāpēc cerēt uz lētu iepirkšanos ASV vairs nevar – atšķirībā no gada-divu senas pagātnes, cenas ir kāpušas par kādiem 30%. Tāpēc aprēķinājām, ka guļammaisus lētāk pirkt Latvijā. Nopirkām Marmot dūnu guļammaisus, kuru komforta temperatūra ir -2C un pēc tam relatīvi dārgo cenu nenožēlojām, jo vairākas naktis temperatūra nokrita zem nulles.

Kempingos atļauts kurināt uguni, katrā telts vietā ir ugunskura vieta. Nekur nav ļauts vākt kritušus zarus, malka jāpērk kempinga viekaliņā, kurā var nopirkt visu nepieciešamo dzīvošanai teltī, malka parasti maksā $5-8 par paku.

Transports

Ceļojumos bieži izmantojam sabiedrisko transportu, šādi vislabāk iepazīt cilvēkus un redzēt valsts patieso seju. ASV tas ir daudz grūtāk, jo sabiedriskā transporta infrastruktūra ir slikta, ar vilcienu vai autobusu iespējams tikai nokļūt nākamajā pilsētā. Nevienu no nacionālajiem parkiem tā saprātīgā veidā apmeklēt nemaz nav iespējams, ja nav savs auto. Tāpēc nolēmām ar sabiedrisko braukt tikai ceļojuma sākumā, kamēr auto vēl nebija ļoti nepieciešams. No Losandželosas lidostas uz pilsētu iespējams tikt ar visai lētu “LAX FlyAway” autobusu, pašā pilsētā ir metro, pa pilsētas apkārtni kursē vilciens. No Holivudas uz Anaheimu, kur atrodas Disnejlenda, arī braucām ar vilcienu (Metrolink Orange County Line from Union Station to Fullerton, tālāk ar to pašu biļeti ir tiesības braukt 43. autobusā uz Disnejlendas rajonu).

Auto

Ilgstoši pētot piedāvājumus, secināju, ka lētākais bija nomāt auto no Alamo, taču nevis pa taisno, bet caur portālu Netflights. Caur šo portālu ne tikai iznāca lētāka cena, bet arī komplektā nāca apdrošināšana un bezmaksas iespēja braukt arī otram cilvēkam. Bieži tas ir par maksu. Izvēlējāmies nevis pašu lētāko un mazāko auto, taču lielās klases vieglo auto, ar domu, ka garos pārbraucienos tā būs ērtāk. Lielās vieglās automašīnas īre uz 14 dienām izmaksāja 368 EUR, t.i. ap 26 EUR dienā. Biju domājis, ka tiksim pie Ford Fusion, taču saņēmām Hyundai Sonata, kurš gan ASV versijā bija lielisks auto, milzīgs un komfortabls, gandrīz pilnīgi jauns. Autokrēsliņu Oliveram izvēlējāmies nevis īrēt, bet par 25$ nopirkt turpat Toys’R’Us veikalā. Nomas kantorī viss notika ļoti ātri, teju divās minūtēs jau bijām ārā pie jaunās mašīnas. Neviens neko nemēģināja piespiest vai pārdot. Uzrādiju tiesības (standarta, bez jebkādiem tulkojumiem), atrada rezervāciju, iedeva atslēgas.

Degviela Kalifornijā bija dārgāka kā citos štatos, vidēji 4$, bija iespējams atrast par $3.85, bet bieži nebija cita varianta kā $4.25 par galonu. Jūtas štatā cena bija ap 3$ vai nedaudz pat zem. Kā rakstos minēju, uz garajiem gabaliem ieteicams uzpildīt bāku pie izdevības, jo uz vienutuļākām šosejām reizēm uzpildes staciju nav. Par degvielu maksāšana notiek šādi – ieejam veikalā, samaksājam par maksimālo iespējamo, tad ejam liet degvielu – ja būs mazāk kā minēts, tad noņems tikai iztērēto. Pie paša automāta Europiešu kredītkartes pretī neņēma, iekšā ņēma.

Pārtika

Kalifornijā ēstuvēs ēst sanāk visai dārgi, nereti pat salīdzinoši zemās klases Dennys izmaksās 12$ par omleti, 2$ par kafiju, kopā visiem savācas prāva summa. Bieži ēdām diner tipa ēstuvēs, Dennys no tām bija normālākais, turpretī IHOP vispār neiesaku iet iekšā. Cheesecake factory apmeklējām galvenokārt, jo skatamies seriālu Big Bang Theory, taču tur bija visai garšīgs ēdiens un cenas bija pieņamamas. Pārtikas veikalus jau aprakstīju, tie atrodami nostāk no parastajiem lielveikaliem un navigatoros atrodami meklējot supermarket, grocery. Foršākie bija Ralphs, Safeway, Raley’s, Whole Foods. Losandželosas un Sanfrancisko pilsētu rajonos pārtikas veikalos ēdiens bija ļoti dārgs, piens $2.5, graudu maize sagriezta $3-4. Tik tiešām lētāk ir paēst Subway vai Chipotle ieskrietuvēs. Tā kā dzīvojām teltīs, gatavojām uz prīmusa visu ko, cepām pankūkas no maisījuma, vārijām makaronus, ravioli, veģetāro čili no pupām. Ēstuvēs ēdām tikai dienās, kad bijām pilsētās.

Internetu lietojām kafejnīcās un viesnīcās, kur bija WiFi, citkārt vienkārši iztikām bez. Biju apskatījies, ka priekšapmaksas SIM karte bez līguma izmaksā ap 45$ un nolēmu iztikt bez. Navigāciju tāpēc nācās lietot bezsaistes režīmā, man bija programmas Sygic (maksas, uz akciju paņēmu par 50% atlaidi) un Here (bezmaksas). Navigācijai Sygic ir foršāks, taču tāpat visai dumja programma, ja jāatrod konkrēts veikals vai kaut kas, kam nav zināma adrese. Here savukārt ir lielisks priekš navigācijas pilsētās, jo satur transporta līnijas un piedāvā izplānot to kombinācijas.

Lielās izmaksas

  • Finnair aviobiļete no Rīgas uz Losandželosu un atpakaļ, vienam cilvēkam: EUR 480
  • Disnejlendas dienas biļete: pieaugušajam USD 99, bērnam USD 93
  • Cirque de Soleil biļete vienam: USD 90
  • Auto noma: EUR 368
  • Degviela: Nerēķināju līdzi, bet uz 3500km aptuveni $200
  • Kempingi, desmit naktis (bija iespēja ņemt lētākas vietas) : USD 257

Vēl par maksāšanu – neatceros vietu, kur nebūtu iespējams maksāt ar kredītkarti. Jebkurā sīkākajā kioskā ņēma pretī mūsu Mastercard. Maestro gan neņēma.

One comment on “ASV 8: Epilogs

  1. Liels paldies par plašo, loģisko un izsmeļošo aprakstu! Šobrīd kā reiz plānojam braucienu rudenī uz ASV, noderēs ieteikumi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.