Jo ilgāku laiku šajā blogā ir valdījis klusums, jo grūtāk ir saņemties uzrakstīt kādu ierakstu. Turklāt iekšēji paceļas kvalitātes standarti un negribas publicēt ko muļķīgu. Ir kāda tēma par kuru vēlos vēlos ar tevi dalīties, dārgo lasītāj, tikai šo teikumu rakstot, vēl neesmu nolēmis cik padziļināti veidot šo rakstu.

Ļoti ilgu laiku es kafiju nedzēru vispār un pat nebiju mēģinājis to darīt, jo kaut kā biju pieradis pie domas, ka tas nav priekš manis un viss. Lai gan, agrākos laikos es sev izdomāju daudz un dažādus ierobežojošos faktorus un dogmas, bet tas cilvēks jau sen vairs nedzīvo manī.

Kafija mūsu ģimenē ienāca aptuveni tad, kad Nora, apciemojot kādu draudzeni ārzemēs, no viņas aizņēmās piena putotāju. Tas ir tāds mazs aparātiņš, kuru var iegādāties par aptuveni 3EUR un kurš kafijas iesācējam nodrošina ļoti mīkstus pirmos soļus šajā rūgtā dzēriena pasaulē. Toreiz arī atklājām Mokas krūzi un pārlēcām pāri vairākiem kafefīlu evolūcijas soļiem.

“Moka krūze bija īsts pavērsiens ceļā uz kafijas pasauli”

Runā, ka pienam ir spēja apslēpt jebkādas nepilnības kafijas garšā. Pievienojot to tik daudz, līdz sanāk Latte, sūdzēties par kafiju jau īsti vairs nav godīgi.

Ļoti ilgstoši nevarējām atteikties no Moka krūzes kafijas, jo sapņoju par Gaggia Classic espresso mašīnu, kuru Latvijā nevar nopirkt, turklāt tas automātiski nozīmēja, ka pārstāsim lietot iemīļotās Moka krūzes. Visbeidzot vājuma brīdī padevos, pierunāju sevi, ka Moka krūzes izmantosim izbraucienos pie dabas, un uz akciju iegādājos Dolce Gusto kapsulu espresso automātu, par kuru esmu rakstījis iepriekš.

One True coffee #Vietnam

A photo posted by Normunds, Nora un Olivers (@normis_pasaule) on

Phin (Fins)

Pa starpai bijām aizbraukuši ceļojumā uz Vjetnamu un tur ļoti daudz dzērām tradicionāla stila kafiju, kuru gatavo ar metāla filtru, kuru sauc par Finu. Kafija ir ļoti savdabīgi grauzdēta un to pasniedz kopā ar iebiezināto pienu. Ceļojuma laikā, sapratām, cik kafija ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa.

Kad atgriezāmies, kafijas patēriņš sāka tikai augt. Kapsulu automāta dzīve nebija ilga. Secinājām, ka uz espresso balstīti dzērieni mums garšo daudz vairāk nekā no Mokas krūzes, un kapsulas patērējām tik daudz, ka tā ātri vien izrādījās ekoloģiski un ekonomiski slikta ideja.

“Bijām gatavi nākamajam solim – īstai espresso mašīnai. ”

Ilgstošas izpētes rezultātā, secināju, ka Gaggia Classic ir labs iesācēju aparāts, taču tepat Latvijā nopērkamais Stollar BES840 piedāvā vairāk iespēju un, neskatoties uz kafijas snobu aizdomām, Breville (tā patiesais ražotājs) ir spēris vairākus nopietnus soļus, lai no ikdienas sadzīves tehnikas produkta, jaunākajā versijā BES840 jau būtu kļuvis par nopietnu konkurentu profesionāļu ražotajām mājas espresso ierīcēm.

Te laiks paskaidrot, ka nevienā brīdī neapsvēru pilnībā automātiskas espresso mašīnas iegādi. Ierīce, kas pati pēc savas sistēmas samaļ, nosver, sapresē un ekstrahē kafiju, ir pārāk maz kontrolējama un pielāgojama, kas rezultātā noved pie viduvējas, vai pat sliktas kafijas. Es vēlējos kontroli, kas protams nozīmēja sarežģītu procedūru un daudz mācīšanās. Vēl viens nozīmīgs faktors, par kuru nezināju agrāk – automātiskās espresso mašīnas, kā arī daudz no parastajām manuālajām mašīnām (t.sk. Gaggia Classic) tiek komplektētas ar t.s. panarello piena putotājiem. Šie tvaika devēji ir tik pat automātiski, cik aparāti, pie kuriem montēti – ar tiem nekad nespēsiet teksturēt pienu priekš Latte Art. Par laimi, noskatītajam Stollar bija normāls tvaika devējs, bez panarello plastmasas uzmavas (panarello viegli atšķirt no parastās tvaika trubiņas ar to, ka panarello ir resnāka un no plastmasas, tai augšpusē ir caurumiņš gaisa iesūkšanai).

Piedzīvojumiem ar jauno espresso aparātu varētu veltīt atsevišķu rakstu sēriju, taču īsumā varu pastāstīt sekojošo – kā ar jebkuru pilnas kontroles ierīci, izņemot no kastes uzreiz dabūt labu rezultātu ir grūti. Bieži vien cilvēks nopērk dārgu kafijas automātu, fotoaparātu, kaut vai dārza instrumentu, un neprasdams ar to rīkoties, noveļ vainu uz produktu. Nora devās uz īpašiem Barista kursiem, kur apguva nianses un tehnikas, es tikmēr veltīju daudz tumšu vakaru YouTube padomiem un instrukcijām. Izlasīju vairākas grāmatas par kafiju, forumus, blogus un žurnālus. Maz pamazām laba kafija vairs nebija nejaušība, bet atkārtojams rezultāts.

Lielākais uzlabojums kafijas kvalitātē bez šaubām bija kafijas dzirnaviņu iegāde. Uzreiz brīdinu – Straumes tipa dzirnaviņas ar rotējošu nazīti nav domātas kafijai. Lai kafija tiktu samalta identiska izmēra graudiņos, nepieciešams aparāts ar koniskas formas zobratiem, tāds, kādus redzēsiet kafejnīcās. Par laimi, Stollar ražo ļoti kvalitatīvas dzirnaviņas un uz ziemassvētkiem Stollar produkcijai bija pamatīgas atlaides.

Otrs uzlabojums noteikti ir svaigas kafijas pupiņas. Vislabākais aromāts kafijas pupiņās saglabājas vienu līdz divas nedēļas pēc to grauzdēšanas. Diemžēl Rīgā ir labi ja četras vietas, kur var iegādāties svaigi grauzdētas pupiņas (Andritto, Kafijas Namiņš, Coffee Inn, kā arī drīzumā Rocket Bean Roastery). Savienojot svaigi grauzdētas pupiņas ar atkārtojamu un precīzu malumu, šobrīd mums ir izdevies pagatavot izcilu kafiju jau ar katru reizi.

Pēdējais solis bija pamazām atteikties no piena. Sākumā no latte pārgājām uz flat white, kas ir espresso ar mazāka daudzuma, smalki teksturēta piena. Tālāk centāmies pāriet uz macchiato, kur piena daudzums vispār ir tīri simbolisks, bet tagad esam sākuši izbaudīt arī pavisam melnu kafiju.

Ziemassvētku vecītis man atnesa Hario V60, kas pēc būtības ir vienkārša piltuve, kurā ievieto papīra filtru, līdzīgi kā senos laikos bija uzbūvēti pilināmie kafijas aparāti. Patiesībā gan atšķirību gatavošanā ir daudz, tās visas ir niansēs, un ar pilināmo kafiju garša nav salīdzināma. Jau iepriekš rakstīju, ka piens labi apslēpj sliktas kafijas garšu, tāpēc lai pārietu pie melnas kafija baudīšanas, nācās iemācīties visu par kafiju, apgūt tās pagatavošanu līdz perfekcijai un tagad – tikai tagad beidzot saprast baudu, kas slēpjas vienkāršā melnas kafijas tasē.

Droši vien varētu teikt, ka esam atgriezušies tajā pašā punktā, no kura daudzi sāk un kur arī paliek, taču pēc tik gara ceļa iziešanas, šī kafija man tagad nozīmē daudz vairāk. Kad izprotu visu ceļu no kafijas augļa ievākšanas līdz krūzītei, garša ir pavisam cita un bauda – neaprakstāma.

Un ar #v60 kafiju

A photo posted by Normunds, Nora un Olivers (@normis_pasaule) on

This is not a science experiment, just #hario #syphon #coffee in #Philippines

A photo posted by Normunds, Nora un Olivers (@normis_pasaule) on

5 thoughts on “Kafija

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *