Braucot pa Pleskavas šoseju, pabraucam garām Smiltenei un pēc brīža pa labi būs norāde uz Palsmani. Palsmane ir ļoti jauka vieta, uz šejieni ir vērts atbraukt. 

Taka ir apļveida (kopējais garums – aptuveni 2,2 kilometri) un mērojama dažādos maršrutos, tikai jāseko norādēm. Takas sākums atrodas pie informācijas stenda Palsas upes krastā, netālu no tilta Palsmanē (pie pagrieziena uz Palsmanes internātpamatskolu). Kartē gan uzzīmēts, ka takai jāiet gar upi, taču tur izskatījās aizaudzis, tāpēc sākumā gājām pa ceļu, un uz taku novirzījāmies tikai aiz internātskolas. Tālāk izsekot viegli, jo taka marķēta ar koka bultiņām. 

Takā ierīkoti dažādi aktivitāšu elementi, taču nebija skaidrs kam tie ir domāti — maziem bērniem noteikti ne, jo kāpšanas siena ir pārāk liela un nobrauciens par trosi pat mums vecākiem likās pārāk riskants. Mežs gar Palsas upi ir samērā tumšs, tāpēc, kad taka sadalījās divos virzienos, izmēģinājām arī otro, kas veda pa ceļu. Izrādijās, ka tas nav nedz lielceļš, nedz iela, bet ļoti skaists un šaurs lauku celiņš, vietām bruģēts. Tas vijās starp vecām mājām, gar iekoptiem dārziņiem. Te pat bija interesantāk kā meža takas daļā. Satikām kādu vecu vīru, kas mūs iepazīstināja ar saviem kaķēniem un parādija uzstādīto makšķeri pie upes. 

Tālāk nonācām Palsmanes muižas parkā, kas, kā izrādijās, ir arī oficiāla IADT (īpaši aizsargājamā dabas teritorija). Tur visapkārt laidelējās jaunie strazdulēni un kopumā parks ar muižu atstāja ļoti patīkamas emocijas. 

Lai arī aktivitāšu takas ideja īsti nebija skaidra, mums patika pati Palsmane un tās parks, kā arī takas maršruta variants pa ceļiem (gan aktvitāšu, gan ceļu maršruti ir iezīmēti takas sākumā izvietotajā informācijas stendā). 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *