Pārdaugavas iedzīvotāji droši vien zin vietu, kur atrodas vecā, un bēdīgā stāvoklī esošā Anniņmuižas ēka imantā, pie Anniņmuižas meža.

Izrādās, to saukt par Anniņmuižu nemaz nav tik pareizi. Tā ir Valdhofas villa, viena no Anniņmuižas kompleksa ēkām. Pati muiža atradās nedaudz tālāk, alejas galā, šobrīd tur ir visai izteikti sazīmējams paugurs, un ir atrodami arī bijušās Anniņmuižas galvenās ēkas pamati. Villa ar dīķi. Dīķis tur ir joprojām, tikai daudz bēdīgākā stāvoklī.

Piepilsētas īpašumi Rīdziniekiem parādijās jau 16. gadsimtā. Tās bija “lauku” muižas ar parkiem, dārziem. Dažas bija pavisam nelielas, citām bija vairākas ēkas un plašas teritorijas. Privātpersonām esot piererējušas 37 muižas, pilsētas vadībai 14.

Anniņmuiža atradās tur, kur šobrīd robežojas Imanta un Zolitūde. Uz ziemeļiem no tās bija Dammes muiža, uz austrumiem, Zasu muiža, uz dienvidiem Šampētera muiža, un rietumos — Solitūdes muiža.

Anniņmuižas pirmais īpašnieks bija Hermanis Meiners. Līdz pat 19. gs. sākumam Anniņmuiža bija pazīstama ar Meinera muižas (Meinershoff; Meyners Hof) nosaukumu. Pirmo reizi minēta 1595. gadā.

1768. gadā Kleistu muižas īpašnieks Gothards fon Fēgezaks (Gotthard von Vegesack) Meinera muižu iznomāja Zolitūdes īpašniekam Oto fon Fītinghofam Šēlam (Otto von Vietinghoff gen. Scheel). Kad Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņa tika pārdēvēta viņas vārdā, bieži tika rīkotas balles, teātra izrādes, tāpēc tautā muižiņu sāka dēvēt par “lustīgo muižu”.

Te arī aptuvena karte, kas parāda Anniņmuižas un Valdhofas atrašanos, uzlikta virsū mūsdienu kartei. Iesaku garām ejot pameklēt arī pamatus, kamēr viņi tur vēl ir. kartē labi redzams ka agrāk mūsdienu Jūrmalas gatve atdūrās pret Anniņmuižu, un kad tika pagarināta, tika apliekta tai apkārt. Dažus no senajiem ceļiem var sazīmēt dabā arī šodien.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *