Notes - Uncategorized

Kur rodas elektrība

Twitterī man pārmeta, ka elektroauto tāpat neesot zaļa alternatīva, jo elektrība tiek ražota no fosilā kurināmā, un rezultātā lielā dedzināšana vienkārši notiek citā vietā (TECā).
Bet patiesībā, ap 70% no visas Latvijā ražotās elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem (pārsvarā HESiem) [1. tā kā radās jautājumi, prezizēšu, ka ne visu energīju ražo Latvijā, un daļu arī iepērk. Par to kur rodas iepirktā man datu nav].

Te ir grafiks no Latvenergo:

Un ja paņem, ka elektroauto uz 100Km lādēt izmaksā tikai 2.5Ls [1. Balstoties uz Prius Plug-In datiem, aprēķinājis @andris_c](salīdzinot ar kā minimums 5Ls par benzīnu), elektriskajiem auto tomēr ir nākotne.

42 Comments on “Kur rodas elektrība

  1. Problēma ir citur … lai uzražotu vienu ‘zaļo’ auto, tiek stipri vairāk piecūkāta daba, nekā uzražojot vienu parastu auto.

    1. Stipri vairāk? Tu domā tā, ka nav eļļu maiņas ? Vai to, ka elektro auto sastāv no divreiz mazāk detaļām kuras jāražo katra savā pasaules malā?

  2. nu kā … bij stāsts par Toyotu Priusu, kuram kaut vai baterijas vien ved pāri puspasaulei ar kuģi, ko tur vēl ved no kaut kurienes citurienes utt utt … un kaut vai ved ar kuģi, kas noteikti neiet uz elektrības vai kādas citas ‘zaļas’ degvielas.Nu tas tā – sīkums …. krietnu laiku atpakaļ lasīju diezgan plašu rakstu par šo visu. Tā, ka tas zaļais auto nav viennozīmīgi tik ļoti zaļāks par parastu auto, kā viņu mālē.

    Nu, piemēram – lai uzražotu bateriju bloku vienam auto, rodas atkritumi, kuriem līdzvērtīgus sastrādātu parasts auto 15 gadu laikā … šitie skaitļi no gaisa pagrābti, bet idejas uztveršanai pietiek 😉

    1. Kurai mašīnai neved? Par baterijām nav taisnība. Izskatās, ka tu klausies kaut kādus delfu komentārus. Kamēr nebūs reāli pamatojumi, tukša runāšana.
      Realitāte ir tāda, ka elektroauto ir stipri mazāk detaļu, to ir vieglāk ražot, un tas ir daudz vieglāk kopjams. Tam nav eļļas, un ir stipri mazāk berzes, tāpēc nolietojas daudz lēnāk, rezultātā to nevajag tik bieži remontēt vai mainīt.

  3. fakti ir, bet man jau nu tiešām nav vēlēšanās kaut ko vēlreiz meklēt utt … visu, ko izlasu bookmarkos nesaglabāju ;)Katram sava pārliecība un ticība 🙂

  4. Zaļāka – tas ir skatoties kādā kontekstā tiek aplūkots. Latvijas ietvaros, kur vairums elektroenerģijas tiek ražots HESos, jā. Bet tā kā gaiss un gaisa piesārņojums brīvi kustās starpvalstu ietvaros, tad termins zaļāka jāaplūko pasaules kontekstā. Un te nu aina ir pilnīgi savādāka. Vismaz spriežot pēc pirmajiem googles linkiem (neanalizējot datu ticamības avotus etc etc) vidēji pasaulē ap75% elektroenerģijas tiek saražotas dedzinot ogles, gāzi un citus produktus.

    1. Un tāpēc neko nevajag darīt, nolaist rokas, un iet mežā nosalt. Kur pieprasījums, tur piedāvājums. Neba jau dārgos elektromobīļus sāka ražot dēļ naftas zuduma – dēļ trakajiem pircējiem!
      Tagad piemēram anonsēts, ka no nākamā gada Latvijā būs elektroenerģijas brīvais tirgus. Pilnīgi ticu, ka ja kāds sāks tirgot eko/bio zaļo elektrību no vēja ģeneratoriem kas ražoti no atjaunojamiem resursiem (bez konservantiem 🙂 tad būs cilvēki, kas maksās kaut 2x vairāk.

  5. Tu jau pieskāries faktam, ka Latvija iepērk elektroenerģiju. Diemžēl, CSB datiem pieejas nav, bet jāizvērtē ir vairāku gadu griezumā saražotās, importētās un eksportētās elektroenerģijas apjomi. Piemēram, pavasarī visa elektroenerģija no HESiem tiek atstāta valstī, jo tā ir izdevīgāk. Citos apstākļos var gadīties, ka visa saražotā elektroenerģija tiek eksportēta, bet patēriņam tiek lietota importētā, kas ir lētāka. Gada griezumā (CSB dati) pēdējos divos gados ir eksportēti gandrīz visi saražotie elektroni:
    2010. gadā eksportēti 87% no saražotā (saražotas 3569 GWh, importētas 3973, eksportētas 3100), 2011. gadā – 93% (2958, 4009 un 2764, respektīvi). So, Latvijas statistika lielās šaibās ir irrelevanta, diemžēl….

    Pastāv ir vēl viens neizmērāms lielums – kaitējums videi, kuru rada HESi. Lielie rada lielāku, bet lokālai ekosistēmai lielus draudus un tālejošas sekas rada arī mazie HESi, kas Latvijā ir ļoti daudz sabūvēti un atjaunoti.

    1. Par to eksportu dīvaini – ja eksportē 87% no saražotā, bet iepērk vairāk. Laikam jau tā ir izdevīgi.Vai ir kāds enerģijas iegūšanas veids, kas nekaitētu videi (vai kaitētu mazāk kā HES)?

    2. Protams, ka tā dara, jo tā ir izdevīgi. Kas attiecas uzelektroenerģijas ražošanu, neviens no pašlaik zināmajiem un ekonomiski pamatotajiem veidiem nav 100% videi draudzīgs. Neesmu tik liels speciālists, lai sakārtotu pareizā secībā, taču pie “zaļās” elektroenerģijas pieskaita atsevišķu veidu AES, kurās tiek utilizēti arī radioaktīvie atkritumi, ģeotermālo, saules, biomasas, vēju un paisuma/bēguma ražoto. Ceru, ka neko neesmu piemirsis. Katram no šiem veidiem ir jārēķina arī ekonomiskā efektivitāte, kas noteikti ietekmē to popularitāt, kā arī komponenšu ražošanas un utilizācijas ekoloģiskais moments. Pēdējais aspekts sevišķi attiecas uz HES (izbūve un ietekme uz vidi) un saules paneļiem (ražošanas ekoloģiskums).
      Rezumējums – zaļā elektroenerģija nebūt nav tik zaļa, kā to mālē. Ja man prasītu, tad Latvijā no zaļākajiem varētu būt tieši biomasa un vēji, bet arī tiem ir savi mīnusi. Biomasai tie ir blakusprodukti – ogļskābā gāze, bet vēju parkiem pārmet to graujošo ietekmi uz putnu migrāciju.

      HVZ. Moš jāpakonsultējas iekš Latvenergo un jāuzraksta savs ieraksts 🙂

      1. Ir noteikti kāds termins kas šo apzīmē, bet – vai tad ja pats zaļākais nav zaļš (absolūti), nevajadzētu to uzskatīt par zaļu (relatīvi)? Kāda jēga sapņot par nereālām lietām. Ja tas ir labākais ko var iegūt, tad tam jābūt par nulles līmeni, un viss jāmēra relatīvi pret to.

    3. Tas jau būtu ‘perceived greenness’ 🙂 Diemžēl, absolūto zaļumu izmērīt nevar, bet, ja var, tad tas variē atkarībā no metodikas. Satsevišķiem elektroenerģijas ieguves veidiem pilnu izveides, uzturēšanas un utilizēšanas ietekmi uz vidi izrēķināt varētu būt čelendžs ne pa jokam. Principā, pietiktu, ja zaļās elektroenerģijas apoloģēti izmantotu relatīvo zaļumu (zaļitivitāti?:D), taču viņi lielākoties izvēlas ignorēt ietekmi uz vidi un to, ka zaļā elektroenerģija tomēr ir daudz dārgāka.

  6. Un tagad par tēmu.
    Protams, ka jebkurā gadījumā zaļā enerģija ir dārgāka, ja mēra latos uz kilovatstundu, taču tā ir lētāka, ja mēra latos uz kilometru. Kas attiecas uz pašu 100% elektroauto, tam, manuprāt, ir kaudze neērtību, pie kā varētu pierast.

    PIrmais un sāpīgākais moments – auto cena. Elektromobiļu cena ir diezgan augsta, ja salīdzina ar alternatīvām. Arī tālākiem braucieniem elektromobīlis nav ģeldīgs – jātur otrs auto, vai arī tas jāiegūst (aizņemties, carpooling, īra, utt) uz nepieciešamo brauciena laiku. Es, tiesa, neko nezinu par to uzturēšanas un apkopju izmaksām, ja neskaita elektroenerģiju.

    Otrs mīnuss ir tas, ka nepilsētas braucējiem auto ir jālādē regulāri (ik dienas, ja ne divreiz dienā). Arī uzlādes laiks ir salīdzinoši ilgs, kas nozīmē, ka lādungam jābūt ir tur, kur Tu to auto atstāj uz ilgāku brīdi – mājās, darbā (ne visiem darbā ir konkrēta ierādīta stāvvieta – man nav) , varbūt pie iecienītās ēstuves.

    Es tomēr paredzu, ka bez milzīga lēciena enerģijas konservācijā vai ražošanā nekas nemainīsies. Elektromobīlis derēs pilsētas mazauto vai arī kā eksluzīva stila prece. Vismaz tuvākajos gados.

    Bet mēs jau zinām, ka progresu virza tikai un vienīgi slinkums (ja neskaita karus). Ja kaut kas liek cilvēkiem nebūt slinkiem, tad tas varētu arī neieieties.

    1. Daudzi no šiem bija tādi paši argumenti dīzeļdzinēju ieviešanas laikā, vai benzīndzinēju ieviešanas laikā. Kur mēs pirksim degvielu, kā tiksim līdz otram miestam, ja nav pa visu DUS, utt.
      Tesla lādējas ar ātrumu 1h = 62 jūdzes (viņu lapā ir par charging veidiem). Tas atkarīgs no aprīkojuma. Mājās lēnāk.

    2. Nenoliegšu, ka tā ir. Es ceru, ka Big Oil diversificēsies un pievērsīsies elektrībai kā degvielai, taču lielas likmes uz to neliktu. Viņu lobijs varētu tomēr bremzēt visu šo. Nav daudz tādu cilvēku, kā Musks, kurš ir gatavs un, pats galvenais, ļoti, ļoti spējīgs pierādīt un panākt to, ka var izsist šādas inovācijas, kas kāpj uz varžacīm klasikai.

  7. Starp citu, runājo par elektromobīļiem – kāds zina, cik reāli tie ir mūsu klimatiskajiem apstākļiem? Tb ziemā, kad auto nepieciešams apsīldīt + visu laiku braukt ar gaismām? Cik ilgi pie tādas lietošanas tur auto akumulators?

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.