Human Trafficking

Šobrīd lasu pavisam lielisku grāmatu. Saucas “Tokyo Vice: An American Reporter on the Police Beat in Japan” un tās autors ir Jake Adelstein. Grāmata ir tās autora reālas pieredzes izklāsts, strādājot par reportieri Japānā divpadsmit gadus. Grāmata fascinē mani vairākos līmeņos – pirmkārt jau par žurnālistu dzīvi japānā, par to cik tālu daudzi no viņiem iet, lai tiktu pie relatīvi vienkāršas ziņas. Es neesmu žurnālists, taču pēc tām ziņām kas ir lasāmas mūsu avīzēs – Latvijā nekas tāds nenotiek. Labi, mums ir Lapsa vai Jaunalksne, bet par viņu motīviem un reālajām darba metodēm man nekas nav zināms.
Nav tā, kā sākumā varētu domāt – grāmata nav rakstīta no kaut kāda jauniņā skata no malas. Šis cilvēks tiešām nokļūst pašās lielākās Japānas avīzes centrā, karstāko notikumu virpulī, un beigās viņam nākas bēgt no Japānas dēļ nopietniem draudiem, ko viņam izsaka vietējais Jakuza krustēvs. Viņš perfekti pārzin japāņu valodu, un ir tik ļoti iedzīvojies sabiedrībā, ka bieži viņam izdodas iekļūt baltajiem aizliegtās vietās, uzdodoties par japāni (viņš raksta, ka to var darīt ja uzliek resnu rāmju brilles, sakumpst, staigā novalkātā uzvalciņā, un japāniski runā ļoti monotonā tonī). Notikumi stiepjas visu 12 gadu garumā, un lietas kas tiek aprakstītas ir šokējošas un ļoti aizraujošas. Brīžiem tas ir kā sekot spriedzes trillerim, tikai visu laiku atceries – tas viss ir reāli.

Visbeidzot par virsraksta tēmu. Pat dažus gadus atpakaļ (2008), Adelšteins apraksta cilvēku tirdzniecības gadījumus, kuros atrod meitenes no Baltijas valstīm. Viņas ir ieslodzītas, ar atņemtām pasēm, spiestas strādāt seksa industrijā. Bez atalgojuma, vai ar minimālu atalgojumu, bez iespējas atgriezties. Cilvēku tirdzniecība ir kas galvu reibinoši drausmīgs, tāpēc esiet modri – ja pazīstat kādu, kas vēlas emigrēt no valsts, uz lielas algas un leiputrijas solījumiem kaut kur tālu ārzemēs, vēl jo vairāk ja tas ir kaut kas saistīts ar “eskortu”, vai “izklaidi klubos” – brīdiniet šo cilvēku. Grāmatā vairākas reizes ir minētas divdesmit gadus vecas meitenes no Igaunijas un Lietuvas. Droši vien tur ir arī no Latvijas, un nekas nav apstājies. Tas viss notiek šobrīd. Izglīto draugus un paziņas, brīdini divreiz. Smaidīgais aģentūras pārstāvis reizēm pat nezin, uz kurieni tevi nosūta. Šis bizness ir ļoti plašs un grūti kontrolējams, un tā ir nopietna pasaules problēma.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *