Neēst gaļu

Nelielas pārdomas par ēdienu. Bieži nākas dzirdēt pārmetumus, ka pārstāt ēst gaļu ir bīstami veselībai, ka viss kas bez gaļas ir nesabalansēts uzturs un tamlīdzīgi. Tāpat arīt to, ka katram reģionam ir savi dabiskie pamata ēdieni, un ka no tiem novirzoties kaut kas tiek apdraudēts.
Uz šo komentēšu trīs daļās.

Par veģetārieti noteikti nevar kļūt kurš katrs. Katram ir savs organisms ar savām prasībām. Es teiksim skaidri zinu, ka dzelzs manā organismā vienmēr ir labi absorbējusies no jebkā, un arī pēc vairāku gadu gaļas neēšanas manas asinsanalīzes ir lieliskas. Zinu vairākus gaļas ēdājus, kuru organismos pat regulāri ēdot steikus dzelzs ir sliktā līmenī, un kuriem pat liek to uzņemt citos veidos. Ja organisms ir kārtībā, gaļa nav dzīvībai nepieciešams pamatuzturs.

Tāpat par veģetārieti nespēs kļūt cilvēks, kas nemīl gatavot. Ja tu ikdienā ēd kotleti ar kartupeļu putru, tad nedomā ka noņemot nost kotleti, tu kļūsi par veselīgu veģetārieti. No plikas kartupeļu putras nekāds sabalansētais uzturs nesanāks (putra ir tikai piemērs, man pret to nav pretenziju). Savukārt ja tu mīli gatavot, kartupeļu putra diez vai parādīises uz tava šķīvja katru dienu – ja tavā ēdienkartē ir pupiņas, dārzeņi, graudaugi, sēnes vai pat zivis (kuras gan veģetārieši bieži neēd) – tev nekādu problēmu nebūs. Es piemēram šodien pusdienās ēdu bulguru ar šitake sēnēm. Ja tu nezini kas ir bulgurs, grūti būs kļūt par veģetārieti, jo lai uzturētu bagātīgu un sabalansētu ēdienkarti, ir jāmīl gatavot un jāvēlas ik dienas izdomāt kādu jaunu ēdienu (kad es vēl ēdu gaļu, es arī nezināju kas ir bulgurs, kinoja, amarants un tamlīdzīgie, to man Līga iemācija).

Visbeidzot es nekādi nespēju piekrist teorijai par reģioniem piesaistītajiem ēdieniem – vismaz ne pilnībā. Cilvēks lieliski spēj adaptēties. Tas spēj gadiem ēst visādu drazu, pēc tam pāriet pie kā cita, un atkopties lielā ātrumā. Smagu slimību pārciešana, antibiotikas un ķīmijterapija ir lieliski piemēri tam, cik labi organisms spēj tikt galā, un pēc tam atkopties no lietām ko nevar nosaukt par veselīgu uzturu. Ņemiet vērā, ka mūsu bāleliņu tauta savu mīļoto kartupeli regulāri masveidā sāka patērēt tikai kaut kad 19.gs. sākumā. Atcerēsimies, ka kartupeli no dienvidamerikas atveda tikai pirms dažām paaudzēm. Un ne jau tikai svešu kultūraugu ievešana Latvijas teritorijā ir bieži sastopama normāla lieta – paši latvieši kā tādi – varētu teikt vispār neeksistē. Būs grūti atrast cilvēku, kas trīs paudzes visos ģenealoģiskā koka virzienos ir bijis tikai un vienīgi latvietis. Man piemēram senči ir vācieši, zviedri, poļi un krievi, turklāt tikai divas paaudzes atpakaļ. Es esmu latvietis. Kā lai Dienvidamerikas sakņauga neēšana varētu ietekmēt četru dažādu valstu iedzīvotāju pēcteci? Ja bērns var uzaugt mežā ar vilkiem, un dažu gadu laikā vienkārši kļūt par vilku – kāpēc lai mēs nevarētu īsā laikā adaptēties pie citā reģionā augušiem tomātiem? Labi – rīsiem, jo tādi te neaug. Par reģioniem varu piekrist tikai vienam – Latvijā ir gara ziema, un ziemas laikā var ēst tikai to, kas izaudzis vasarā, vai samierināties ar visu kas vests no zilām tālēm, vai uzglabāts saldējot. Tikai šajā jautājumā gaļas neēdājiem ir grūtāk, dzīvojot ziemeļos.

Kopumā, jebkurš vesels cilvēks var pārstāt ēst gaļu, ja to vēlas darīt. Ja organisms tam pretojas, jārīkojas atbilstoši situācijai. Kā Lonely Planet parasti māca ceļotājiem – visās situācijās —”exercise common sense”.

28 thoughts on “Neēst gaļu

  1. Pārstāt ēst gaļu var, bet kādēļ lai to darītu? Pārliecības/ekoloģijas/hormonu utt. dēļ? Katram ēdienam jau var atrast kādas negatīvās puses, ja baigi sāk piedomāt.Es no gaļas nevarētu atteikties. Ne vien tas ir kaut kas ļoti garšīgs, bet man dārzeņi īsti negaršo. Ja neēstu gaļu, tad mana ēdienkarte būtu 1/5 no standarta veģetārieša ēdienkartes. Negaršo: sēnes, kabači/cukini, ķirbji, saldie kartupeļi, paprikas, utt. utt. Tas pats ar garšvielām – tiem dāzeņiem gan jau vajag visādas feinās (lasi – nestandarta) garšvielas, īsti nepatīk, bet ar gaļu viss vienkārši. 🙂

  2. Man patīk, ka Tu šad tad iemet tādus rakstus, lai komentētāji aktivizējās, diskutē un pat izburbuļo savu žulti. Bet, kam tas viss, ja grib ēd taču to soju, bulguru un citu. Domāju, ka Tev vajadzētu aiziet un parunāties ar valsts profesoru gastroentereoloģijā A. Danilānu, kas visu mūžu veicis zinātniskos darbus un prakstizējis par gremošanas sistēmu un pateiks Tev ko domā par šo lietu. Un viss.

    1. Viņš jau var praktizēt ko vien vēlas, bet simtiem miljonu Indiešu, Japāņu un citu pasaules iedzīvotāju vairākas paaudzes nav ēduši gaļu, un dzīvo veseli. Pat veselāki kā mēs.

  3. Sāksim ar to, ka man patīk gatavot, un es esmu gaļēdājs. Es piekrītu raksta autoram, ka būt vai nebūt veģētārietim ir jānosaka ar veselā saprāta palīdzibu,tieši tāpat kā visu pārējo uzturā lietojamo apjomu.

    Aspeksts, kuru gribēju uzsvērt – Vismaz mani mācija, ka to kā pieauguša cilvēka organisms tiek galā ar fizisko slodzi/domāšanu/ koordināciju/ un arī ar pārtikas apstrādi lielā mērā nosaka tas, kā organisms bija uztrenēts bērnībā.
    Ļoti līdzīga analoģija ir bērnu slimībām – bērns pārslimo viegli, pieaugušais var pat nomirt. Tāpēc uzskatu, ka pat ja abi vecāki ir kļuvuši par veģetāriešiem, viņiem nevajadzētu bērnu arī padarīt par veģetārieti.

    Ir zināms gadijums, kur, jau pusaudzis būdams 17-18gadi, nolēma paprovēt gaļas ēdienu un gandrīz aizgāja aizsaulē, jo organisms nekad ieprieķs neko līdzīgu nebija provējis, nebija izstrādājušies vajadzīgie fermenti.
    Tagad pēc 6 gadu uzmanīga treniņa šim cilvēkam vairs nav jābaidās ka būs kāds nejaušs gaļas gabals kādā ēdienā un var puslīdz normāli izbaudīt LV izmēra steiku.

    Līdz ar to liegt bērnam kautko pavisam manuprāt arī ir arpus veselā saprāta.
    Tas tā viela pārdomām.

  4. Nav jau obligāti uzreiz jākļūst par veģetārieti. Personīgi es gaļu pēdējā gada laikā ēdu ļoti maz. Vidēji 1x nedēļā… un nemaz neprasās. Pie tam pēc gaļas ieēšanas parasti ir smaguma sajūta, ko parasti nejūt pēc zivs vai salātu ēšanas. Mans organisms ir lieliski pielāgojies un man nemaz neprasās gaļu no rīta, pa dienu un vakarā (kā to darīju iepriekš). Pirmkārt tā ir pārāk liela slodze ķermenim, jo lai to gaļu pārstrādātu ir nepieciešama enerģija. Mēs taču visi labi zinām, kā pēc sātīgām pusdienām gribās atlaisties 🙂 Tas tāpēc, ka ķermenis visu enerģiju velta tikko uzņemtā ēdiena pārstrādei.
    Tā ir diezgan stereotipiska uzvedība un domāšana. Tas, ka sabiedrības lielākā daļa ēd gaļu katru dienu nenozīmē, ka tā ir pareizi TEV. Jā tieši “tev”. Jo mēs katrs esam savādāki. Vienam tiešām vajag gaļu 3x dienā, jo viņš strādā celtniecībā un dara fizisku darbu. Bet ofisa tārpam diez vai tas ir nepieciešams. Nav vairs padomju laiki, kad 4dienās bija “ribnij denj” un visā lielajā valstī visi bija spiesti ēst zivi 🙂 Bet sava veida doma tur protams ir ielikta un pēc būtības laba doma, jo atslēgvārds ir “daudzveidīgs ēdiens”. Vajag no visa pa bišķiņam. Un vēl… baznīca taču arī saka, ka 5dienās vajadzētu atturēties no gaļas? Varētu jautāt kāpēc? Nu droši vien tāpēc, lai ļautu ķermenim atpūsties no gaļas pārstrādes un mazliet atbrīvotu prātu domām 🙂

    Bet vislabāk manuprāt ir katram pašam ieklausīties savā ķermenī un palīdzēt sev.

  5. Interesanti cik cilvēkiem ir svarīga sava pārliecība šajā jautājumā. Ja es uzrakstītu, ka neēdu burkānus, diez vai kāds tik dedzīgi censtos pamatot kāpēc viņš burkānus ēd un grib lai ēd arī citi. Ir cilvēki, kas neēd sēnes, ir tādi, kas neēd sīpolus. Kāpēc nez šis jautājums ir tik sāpinošs gaļēdājiem?

    1. Nu, bet vienmēr taču būs kāds, kam kāds jautājums būs “sāpinošs”. Un vienmēr būs kāds, kam jebkurš! jautājums būs sāpinošs.Man arī ir sava pieredze gan gaļas ēšanā, gan neēšanā, bet kopumā…man ļoti patīk palasīties te rakstus+komentārus tieši tā iemesla dēl, ko sākumā min Kristine – “komentētāji aktivizējās, diskutē un pat izburbuļo savu žulti”.

      Un gan jau ka atrastos kāds, kas arī par burkāniem (un ne tikai) uzrakstītu tā, ka tik saturies. 😉 😀 😀 😀

    2. Jā, reizi pa reizei vajag uzrakstīt kādu rakstu par veģetāriēšiem, ticīgjiem, homeopātiju, gejiem, ebrejiem – lai sanāk lieli bari apmeklētāju, un lasa arī pārjējos, normālos rakstus. Tā teikt “medus poda metode”

    1. Pirmkārt – lasi rakstu uzmanīgāk, tur ir teikts, ka “zivis (kuras gan veģetārieši bieži neēd)”.
      Virpārīgi runājot par ēdienu, nē nav: “meat is used in a more restrictive sense – the flesh of mammalian species (pigs, cattle, lambs, etc.) raised and prepared for human consumption, to the exclusion of fish and other seafood”

  6. Virsraksts atbild uz jautājumu “ko nedarīt”. Vai arī tieši otrādi- pavēles izteiksmē saka ko darīt. Taču izklāstā nekas nav paskaidrots.
    Tātad, kāpēc “neest gaļu”? Jo tas nav nepieciešams?

    Bonusa jautājums- kāpēc pats need?

    1. Nē, raksts ir par to, kā tas ir – “neēst gaļu”. Tā nav instrukcija un tas nav jautājums. Tas nav arī paskaidrojums. Tas ir piemērs ar kādiem stulbiem jautājumiem man jāsaskaras.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *