Bicycle

Park n Ride

Tā kā Olivers ir sācis iet bērnudārzā (kas gan laikam būtu atsevišķa stāsta vērts), mūsu darbā nokļūšanas paradumi arī ir mainījušies. Kā jau visiem ir zināms, rīti uz ielām ir sastrēgumu haoss. Visi brauc uz darbiem, visi ved bērnus uz skolām un bērnudārziem. Ja es ceļos pusseptiņos viens pats, un braucu uz darbu ar velosipēdu – bez piecpadsmit astoņos esmu darbā. Ja es vedu Oliveru uz bērnudārzu ar auto – darbā esmu pēc deviņiem. Tas nekādi nav normāli, tāpēc izmantojam sev personalizētu Park’n’ride sistēmu, ko iesaku apsvērt visiem vecākiem.
Bērnudārzs atrodas tepat pārdaugavā, tāpēc Oliveru aizvedam līdz bērnudārzam salīdzinoši īsā laikā, tad no automašīnas noņemam velosipēdus, un dodamies uz darbu ar tiem. Godīgi sakot, pāri Daugavas tiltiem par ar kājām būtu ātrāk aiziet ap šo laiku. Galvenais, ka nevar jau īsti arī braukt citā laikā, jo bērnudārzā nevar būt agrāk kā astoņos, vai vēlāk kā deviņos – tāpēc arī visi vienlaicīgi atrodas ielās. Un ar šādu velosipēda elementu mūsu braucienā, darbā esam stipri ātrāk nekā ar auto.

Šī sistēma piespiež mūs sevi uzturēt formā, pat mēreni draņķīgos laika apstākļos. Pa taisno no gultas kāpt uz velosipēda ir grūtāk, nekā jau pēc iznākšanas no bērnudārza. Esi pamodies, un laika apstākļi vairs neizskatās tik draudīgi kā no rīta pa logu.

22 Comments on “Park n Ride

  1. Njā, man labi, man dārziņš veras 7:00, lai gan tas ir Jūrmalā, bet darbs Rīgas otrā galā, darbā jābūt 8:00. Par riteni īsti nevar būt runa.

    1. Pazīstu cilvēku, kas ik dienas pa veloceliņu brauc no Imantas uz Juglu. Nekas nereāls 🙂 Nu labi, realistiski tev vajadzētu paprasīt atļauju ierasties 20 minūtes vēlāk.

  2. Man gan bērnudārzs/skola izpaliek, taču vēl kādu laiku plānoju pārvietoties ar velo. Pašreiz gan riepas uzliktas tādas, kas sniegā diez vai būs īsti piemērotas (un ziemā ar ietvēm vispār tā čābīgi pēc noklusējuma, jo īpaši no rītiem un vakaros – ne visur, protams), taču pamatojums līdzīgs – ar velo varu nokļūt krietni ātrāk un ērtāk tieši tur, kur un kad man vajag.Protams, ja jāpaŗvieto no punkta A uz punktu B kas lielāks (nu, kaut vai memurā smaga soma, ābolkūka ar visu plāti vai kas tamlīdzīgs), tad, protams, tiek pislēgta papildus loģika un tiek izfunktierēts atbilstošs (vai atbilstošāks) transportēšanas un transportēšanās veids, taču kopumā es arī viennozīmīgi ‘par’ ar visām četrām.

  3. Tādu ekstru var atļauties tie, kas mašīnu tur privātā garāžā vai dzīvo pirmajā stāvā vai privātmājā vai tamlīdzīgi.Un ko darīsiet kad uzsnigs sniegs un būs -10 grādi?

    Starp citu – ļoti gaidīšu stāstu par bērnudārzu. Aktuāla tēma. 🙂

    1. Mums jau nav garāžas, vai pirmā stāva, vai privātmājas. Mums ir džips, un viņam velo bagāžnieks ir aizmugurē – velosipēdi tur vienkārši stāv vienmēr (neatkarīgi vai ar tiem braucam, vai ne).

  4. Esmu braukājis ar vellapēdu no pārdaugavas uz darbu arī ziemā. Ziemā ir pat labāk – nav lietus, kas var izmērcēt (un sagādāt iesnas), grūtāk sasvīst un nav tik ilgi jāsalst, Daugavu šķērsojot. Ziemas prieki gan beidzas līdz ar sniegu – manam 20 collu riteņiem aprīkotajam saliekamajam gājēju piemīdīts sniegs nav īpaši piemērots pat ar radžotām riepām.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.