Bicycle

Velo ķivere

Vakardien braucot uz darbu veicu nelielu statistikas eksperimentu, un izskaitīju 41 cilvēku bez velosipēdu ķiverēm, un 5 cilvēkus ar tām.
Šorīt atkal tam nedaudz pievērsu uzmanību, un ievēroju sakritību. Tāpat kā vakar, visus braucējus ķiverēs novēroju brauciena sākuma posmā. Hmm. Pirmkārt – loģiski ir agrāks kā beigu posmā. Itkā jau nekādu pārsteigumu, cilvēki kas brauc tepat aiz stūra pēc bulciņām diez vai izbrauks septiņos, tik agri brauc cilvēki uz darbu. Jo agrāks rīts, jo lielāki velo fanātiķi ir sastopami.

Otrs variants – sākuma posmā es braucu pa marķēto velo celiņu – vai iznāk, ka apzinīgākie velosipēdisti pieturās pie velo celiņiem? Varbūt ja Rīgā būtu vairāk marķēto velo celiņu, vairāk cilvēku neapzināti vēlētos identificēties ar šo subkultūru, un valkātu ķiveres? Galu galā, tas būtu dubulti izdevīgi, jo velo celiņš, kas kā uz Skolas ielas ir izolēts no braucamās daļas, ir daudz drošāks velosipēdistam, kur nu vēl ja viņš braucot pa šādu īpaši paredzētu zonu vēl sāk sapņot par ķiveri.

Bet kāpēc vispār vajag ķiveri? Izskatās, ka taču vairums brauc bez. Es arī savus desmit gadus braucu bez ķiveres, lai arī ik dienas dodos cauri centram, un dienā nobraucu nedaudz virs divdesmit kilometriem. Esmu gan arī kritis un pārsitis galvu, bet pat pēc tā es nenopirku ķiveri.

Bet tomēr – pienāk laiks, kad sāc novērtēt savas smadzenes un nepieciešamību pēc tām. Ir pat ķiveru ražotājs, kura sauklis ir “I love my brain”.

Kā izvēlēties ķiveri, un kāda atšķirība starp tām?

Realitāte ir tāda pati, kā ar apdrošināšanu, bērnu auto krēsliņiem un mājas signalizāciju: 99% no laika ķiverei ir absolūti nulle funkciju. Tā nedod itin neko. Tās vienīgā loma, ir atrasties uz tavas galvas brīdī, kad ar pilnu spēku tevī ietrieksies divas tonnas metāla un stiklu, vai kad tu katapultēsies priedē ar pieri pa priekšu. Līdz ar to, tos 99% no laika ķiverei ir jābūt ērtai, vieglai un nemanāmai priekš valkātāja, jo tā neko nedod. Bet kad tomēr pienāk tas brīdis kad ķiveri vajag, tai jābūt spējīgai absorbēt masīvu triecienu.

Fox Flux

Smukās un “stilīgās” ķiveres ir bezjēdzīgas. Vienīgie faktori ir ērtums, un drošība tajā VIENĀ (es ceru ka nevienā) gadījumā.

Redzu daudzus ar katliņu stila ķiverēm galvā. Šīs ķiveres vairāk ir piemērotas skeitparkiem un skrituļslidotājiem. Tās neelpo, tajās ir karsti, un tās nav drošas pret nopietniem triecieniem. Ceļam vai mežam piemērotās ir tās, kuras mūsu vakardienas sarunā Liene nosauca par “klasiskajām” ķiverēm. Tās ir ļoti vieglas un ērtas, tajās ir milzīgs daudzums ar gaisa ceļiem, un tās ir konstruētas lai stratēģiskās vietās sadalītos, absorbējot triecienu.

Galu galā atgādināšu vēlreiz – ķivere nav domāta lai pasargātu no beisbola nūjas vai nejaušas ieskriešanas stabā. Tā būs tava pēdējā cerība palikt dzīvam, sastopoties ar šķautnainu, divas tonnas smagu dzelzs gabalu, kas lidos tev virsū milzīgā ātrumā.

31 Comments on “Velo ķivere

  1. Atbalstu ķiveru lietošanu, un pats velku gan braucot pa ielu, gan sacensībās, un arī treniņos (!), ko daudzi braucēji nedara. Taču nesen lasīju pētījumu, ka Austrālijā obligātais ķiveru lietošanas likums neesot devis gaidītos rezultātus, un neesot ne pozitīvas, ne negatīvas izmaiņas attiecībā pret valstīm, kur ķiveres nav obligāti jālieto. (tagad nevaru linku atrast uzreiz, bet ielikšu, ja atradīšu).

    1. Kaut kur internetā lasīju līdzīgu apgalvojumu (kādā no komentāru diskusijām), bet izrādijās ka tās ir “ielu baumas” un bojāgājušo skaits ir pamatīgi samazinājies, es arī neatceros linku 🙂

  2. Bija statistika, ka riteņbraucēji ar ķiverēm parasti avārijās nonāk biežāk. Skaidrojums- ķiveru lietotāji jūtas drošāk un brauc pārgalvīgāk salīdzinot ar saviem bezķiveru kolēģiem.

    1. Esmu pārliecināts, ka tas drīzāk ir saistīts ar to, ka aktīvi un daudz braucošie biežāk pērk ķiveres, bet tie kas brauc maz vai nemaz, ķiveres nepērk. Tas jau ir līdzīgi kā apgalvot, ka profesija “pilots” biežāk nonāk avio katastrofās nekā profesija “sētnieks”.

  3. Tā loģiskā ķēdīte ar to obligāto lietošanu ir tāda: jālieto obligāti -> mazāk cilvēku brauc -> čiti satiksmes dalībnmieki nepierod pie milzīga velo skaita ielās -> attiecīgi esošajiem ir lielāks risks iekulties avŗijā/tapt nepamanītam/nepalaistam utt.Statistika bija tāda, ka vairāk dzīvību izglābtu obligāta ķiveru lietošanas noteikta automobiļos.
    Un, protams, ka absolūtos skaitļos bojāgājušo/smagi cietušo skaits ieviešot obligātu ķiveres lietošanu samazinās, jo lielākā daļa cilvēku vairs nebrauc ar velo.

  4. Varianti- obligāta lietošana samazina braucēju skaitu izklausās pēc BS, ja gribi braukt ar velo brauksi tā pat. Vēl viens faktors ķiveres lietošanai ir tas ka bērni skatoties ka vecāki tās lieto, būs vieglāk pierunājami arī pašiem lietot. Pēdējais faktors ir īpaši būtisks laikā kad bērns mācās braukt ar divriteni, kad krist gadās ievērojami biežāk (man meita pat skrituļošanas ceļu/elkoņu sargus valkā)

  5. Es domāju, ka lielāka problēma ir lielā veloceliņu neesamība un fakts, ka bieži nākas pārvietoties pa ceļu, kas jādala ar auto. Tā, piemēram, Amsterdamā un visā Nīderlandē kopumā, ko varētu saukt par Eiropas velometropoli, ir viens no zemākajiem fatālo veloavāriju rādītājiem uz velonobrauktajiem kilometriem. Un tur ķiveres praktiski neviens nelieto. Kamēr Latvijā nav sakārtota vai pareizāk sakot ieviesta infrastruktūra, veloķiveres lietošana ir tikai apsveicama, ja ne nepieciešama. Protams, pietiek tikai ar vienu gadījumu, lai bez ķiveres atvadītos no dzīvības, bet, kā jau teicu, viss atkarīgs no tā, cik bieži dali ceļu ar automašīnu. Te atkal varētu filozofēt, ka reizem pie gājēju pārejām ceļš tāpat būtu jāšķērso un mašīna avārijā varētu uzlidot arī uz veloceliņa, bet tas jau būtu absurdi, jo tad ķiveres vajadzētu valkāt arī gājējiem. Ja veloceliņi būtu pieejami visur un tie būtu atdalīti no brauktuves, tad tie ne ar ko neatšķirtos ar no brauktuves atdalītajām ietvēm un drošība uz tiem būtu tik pat liela.

  6. Saprotams, ka gandrīz jebkurš aizsarginventārs nodrošina papildu drošību un samazina iespējas gūt nopietnas (letālas) traumas. Tam tā kā vajadzētu būt skaidram arī bez teikšanas, man liekas. Cits jautājums- kādos gadījumos, cik daudz, un kā tieši konkrētais inventārs sargās.
    Nevaru piekrist šim apgalvojumam:

    […] Tās vienīgā loma, ir atrasties uz tavas galvas brīdī, kad ar pilnu spēku tevī ietrieksies divas tonnas metāla un stiklu, vai kad tu katapultēsies priedē ar pieri pa priekšu.

    Domāju, ka šādos gadījumos neglābs nedz salīdzinoši primitīvā velo ķiveres konstrukcija, nedz viegli ievainojamie cilvēka iekšējie orgāni, tajā skaitā mugurkauls un spranda.

    Velo ķiveres tiek testētas kritiem ar ~15km/h, kas varbūt pasargās braucēju no paša krišanas ar galvu barģūrā. Kad velo braucējā trieksies “divas tonnas metāla”, ķivere, kas parasti nosedz 1/3 no galvas neko nespēs glābt.

    Pozitīvā “āralstu pieredzes statistika” būtu jāskatās kontekstā ar transportlīdzekļu (auto, moto, velo) braucēju kultūru, satiksmes organizēšanu, velo ceļu infrastruktūru, un pašu velo braucēju (kuri brauc ar ķiverēm) piesardzību.

    Kopumā ņemot, es būtu priecīgs, ka cilvēki vairāk domātu par savu drošību un izvēlētos braukt ar ķiverēm. Taču uzlikt to kā obligātu prasību ikvienam būtu nepareizi.

    1. Pasniedzot to šādā veidā, tu nekādi nemotivē cilvēkus iegādāties ķiveri. Ja jau ķivere palīdz tikai pret nejaušiem kritieniem “stāvot uz vietas” tad nafig vispār? Es to pasniedzu nedaudz pārspīlētā veidā, protams. Nav jau uzreiz jāiedomājas situācija, kad Range Rover džips pārmetis kūleni uz 120Kmh, uzkrīt tev uz galvas.
      Bet kad es veicu pētijumus sakarā ar ķiveres izvēli, šādi gadījumi bija atrodami desmitiem: http://www.youtube.com/watch?v=qtqCjJ6XIYA

      Automašīna tomēr arī bremzē, un ja tas notiek pilsētā, triecienu pārdzīvo pat liela daļa gājēju. Savukārt ja tev ir ķivere, ir liela iespēja, ka vismaz nesasitīsi galvaskausu.

  7. Arī es lietoju ķiveri, neraugoties uz to, ka tā tiešām mēdz atstāt zināmas pēdas matu sakārtojumā un ‘sporta’ ķivere ne īpaši piestāv darba apģērbam vai skaistai kleitai. Nepiekrītu, ka ķivere “dara drosmīgāku” vai nevērīgāku, bet saprotu arī tos, kuri saka – spēcīga trieciena gadījumā tapat būs bēdīgs rezultāts.Tomēr realitātē lielās nepatikšanas notiek retāk kā mazās un muļķīgās – saskriešanās uz veloceliņa, priekšā izlecis gājējs vai negaidīti kreisos pagriezienus darošas mašīnas, kuras tevi neredz, vai arī smago mašīnu gaisā pasviesti akmeņi. Un, jā, visai principiāli, lai arī uzmanīgi, braucot pa ielu, ar ķiveri es jūtos drošāk.

    1. Sorri, biju domājis pa labi, nezinu kapēc uzrakstīju pa kreisi!
      CSN liekas ka regulē tikai gājēju & velo palaišanu uz regulējamiem krustojumiem un gājēju priekšroku citos gadījumos. Būs jāuzmeklē.

      Es necīnos. Es tikai neesmu sapratis kā lai autobraucēji redz griežoties, to kas brauc pa trotuāru vai veloceļu un kad sāk jau griezties velo ir padsmit (moš pārspīlēju) metru attāluma.

    2. Vienalga labi vai kreisi, vienmēr priekšroka velo un gājējiem.
      CSN punkts: 138. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.

    3. 138 punkts ir sadaļas “12. Braukšana krustojumos” apakšpunkts.Kā zināms iebrauktuves pagalmos/teritorijās NAV krustojumi 🙂

      Bāc, toč sāk kļūt interesanti.

    4. Neliela piebilde, ka ja auto nogriežas pa kreisi – pagalmā un velo lido pa veloceliņu vai trotuāru, tad par savu veselību velobraucējs un skādi mašinai maksās velobraucējs. Autobraucēji nemaz nevar redzēt tevi kas griešanās manevra sākuma stadijā varbūt ir tev 15m priekšā.
      Cita lieta ja auto brauc arā no paglama/teritorijas protams.

    5. Krisha, kas par muļķībām. Tev tiesības ir? Noteikumus zini?
      Auto nogriežoties tādā situācijā ir jādod ceļš visiem kas tur pārvietojas. Esmu bijis liecinieks tam, kā auto vadītājs pēc tam pērk jaunas velo detaļas.

    6. Tiešām. Ņemu vārdus atpakaļ. My bad. Iespējams senāk tur bijuši ri tikai gājēji.
      79. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

      Bet tieši šodien, kā šoferis, saskāros atkal ar šo bistamo situāciju. Nobraucot no Gaisa aka VEF tilta virzienā no centra, griežoties pa labi VEF/VID teritorijā, tur tie koki ielas malā, un lēnām griežot auto degunu lai redzētu vai tur kāds nelido pa veloceliņu arī no centra, pedējā brīdi ieraudzīju ka tomēr lido. Fuuuu ( noslaukam pieri), i man i tam čalim

    7. Gadījumā, kuru domāju rakstot, es “lidoju” pa Lācplēša ielu, man atvēlētajā brauktuves metrā, un man priekšā kvartāla ietvaros izgriezās divi auto – viens no pagalma un otrs no autostāvvietas.

  8. Palasot šo, sāku apdomāt ķiveres iegādi. 😀 pēctam kad brīdi ir padomāts par savu braukšanas stilu un vidējo ātrumu ko atīstu nesoties ar ričuku…

  9. Vairākus gadus braukāju bez velo ķiveres, lielākoties ar domu- ai, nu es tak tikai ar pilsētas velo, es jau tikai lēni un uzmanīgi un tā….Bet tā kā nākamais velo ieplānots jau garākiem braucieniem, tad mans dārgais vīrietis pateica skaidri un vienkārši- bez ķiveres Tu nekur nebrauksi.
    Un nekādas pīkstēšanas par to, ka muļķīgi izskatās. Smadzenes uz trotuāra izskatās stulbāk.
    Un vispār es esmu stingri pārliecināta, ka ar velo ķiverēm ir tāpat, kā ar drošības jostām automašīnās. Ai, kā pīkstējām un čīkstējām, kad tās ieviesa obligāti, bet tagad? Ļoti maz ir to cilvēku, kam nav izveidojies automātisks ieradums, iekāpjot mašīnā, piesprādzēties. Un tas itin nemaz neizskatās stulbi un nebūt nav neērti. Tāpat ar veloķiverēm. Pagaidām gan vēl esam tajā stadijā, kad čīkstam, ka stulbi un neērti. Un ir 100% taisnība, ka bērniem veloķiveres būs pati par sevi saprotama lieta, ja tās lietos vecāki un bērni jau no mazotnes pieradīs, ka tāda vienkārši ir lietu kārtība.

  10. Man ir ķivere, taču to nevalkāju, jo pārvietojos pārsvarā pa veloceliņu un ik pa laikam arī pa brauktuvi. Jā, arī tas raksts par pārgalvīgajiem ķiveres lietotājiem mani iespaidoja. Šogad esmu jau divreiz nokritis, bet par laimi – uz galvas kritis neesmu.

    1. Nevajag jau lai tevi notriec vilciens. Es reiz paslīdēju uz eļļas kas bija iztecējusi uz asfalta, nolikos uz sāniem, un no uzacs iztecēja kāds puslitrs asiņu, un vajadzēja smuki šūt visu.

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.