Prometheus noteikti ir jāredz Alien sāgas cienītājiem, kā arī jebkuram specefektu un grandeur cienītājam. Filma patiesībā ir vairāk saistīta ar Alien, nekā Ridlijs Skots sākumā stāstīja. Filma ir vizuāli fantastiska, 3D efekti iespaidīgi, taču netraucējoši, atmosfēra brīžiem ļoti saistoša un ievelkoša. Taču diemžēl tas nav Alien – varbūt tā stāv blakus kādai no pēdējām Alien sāgas daļām (3,4?). Diez vai šo filmu skatīsies, vai pat atcerēsies, pēc 30 gadiem (Alien ir 1979g.).
Lasītāj – tālāk dzīvo spoileri (sižeta nezinātāj, piesargies).
1) Filmā nav centrālā tēla. Te nav Riplijas. Meitene, kas itkā pārmanto viņas lomu, savu potenciālu sāk rādīt tikai filma pēdējās divdesmit minūtēs. Visu apakšsižetu par viņas mīļāko var droši izdzēst laukā, un filma tikai kļūs labāka. Nevajag visās filmās mīlasstāstu, kur nu vēl ja to tēlu ataino tik naivu un plakanu. 2) Bija momentā jāatlaiž mūzikas autors, skaņu celiņš ar savām patētiskajām taurēm brīžiem dzina izmisumā. Šāda mūzika iederas amerikāņu veterānu piemiņas filmā, ainās, kur attēlo bēres, kad ASV karogiem apsegtais zārks brauc bedrē. Jerry Goldsmith diemžēl ir miris, taču James Horner vēl nesen strādāja pie Avatar. Varēja taču nākt pie prāta. 3) Tālāk – reliģiskais fons. Mani kā ateistu tas arī brīžiem lika nodrebināties – te tā vienkārši bija par daudz. Kronis visam – Alien pēdējo vārdu parodija, piekabinot klāt “In the name of my Lord”. This is blasphemy! 4) Nākamais pārkāpums protams beigās – ja jau sasaistam šo ar Alien, tad kāpēc šajā filmā tiek pārkāpts visiem zināmais svešā dzīves cikls? Tiek ieviesti daži nevajadzīgi posmi, kas izjauc sistēmu. 5) Kāpēc jaunam cilvēkam jāspēlē vecs cilvēks, ja viņu nekur neparāda jaunu? Make-up speciālisti nav tikuši tik tālu, lai tas neizskatītos smieklīgi.
Kopumā filma man patika. Tā ir grandioza, interesanta, un uzdod dažādus interesantus jautājumus (vairāk nekā atbild). Bet lai tā kļūtu par Ridlija Skota cienīgu klasiku, tai bija nepieciešam kas vairāk par (lielisko) Deividu, cits skaņas celiņš, pļauka scenāristam par reliģiju, un nedaudz cieņas pret savām saknēm.
Lai arī man filma patika, viss bija smuki un tā… bet izskatās, ka filmā ir iepīta reliģija daudz vairak kā vajadzētu: http://cavalorn.livejournal.com/584135.html
What the fuck is he smoking :-O
Es teiktu, ka potenciāls bija nevis pēdējās minūtēs, bet gan pirmajā stundā (vai apmēram tā). Respektīvi – līdz brīdim, kad viss pārtapa bezsatura “blood & gore”. Sākums bija absolūti kaifīgs sci-fi, kura veidotājam es piešķirtu bruņinieka titulu, ja tas viņam jau nebūtu. Man kā B.Sc.-Phys. vairākas nianses veldzēja dvēseli – kaut vai lāzer-zondes, kas veidoja piramīdas 3D modeli… tieši tā izskatās process, kad strādā ar modernu nivilieri. Filma bija teju reālistiska, izjusta un kārtīga “In space no one can hear you scream”.
Bet tad pēkšņi – viss sāk sķīst. Nēkadas koherences ar “svešo” visumu vai pašu parastāko loģiku. Bālais “inženieris” pamostas un bezsakarā sāk visus sist? Melns piķis, kas visus padara sliktu – pārvēš zombijos, nomērdē un kalpo kā apaugļotājs. Jeez.
Bet izbaudīt, es izbaudīju. Varbūt arī esmu tapis par upuri pirms tam sataisītajam tracim, kas man lika gaidīt kaut ko vairāk. Par to arī jāatvainojas.
Par potenciālu es biju domājis tieši aktrisei, nevis filmai. Par filmu kopumā – jā man arī patika viss ievads un smukie skati. Tālāk sižets izgāja no Alien sāgas, un pārvērtās psihopātiskās reliģiozās metaforās (skat Mārtiņa linku).